Lagzdiņš: Jutos krāpts un mānīts

Arī Tautas partija palīdzējusi izgāzt Maizīti

Tautas partiju pametušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš ekspresintervijā Ir.lv skaidro savas rīcības iemeslus un dalās pārdomās, kas īsti notika Saeimā pagājušajā ceturtdienā, kad parlamenta vairākums negaidīti nobalsoja pret Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu termiņu.

Kādi iemesli ir jūsu aiziešanai no Tautas partijas?

Tas nebija pēkšņi pieņemts lēmums, bet ilgi briedusi rīcība, ko paātrināja TP faktiskā rīcība saistībā ar balsojumu par Maizīti. TP frakcijas vadība nespēja izgaisināt šaubas, ka TP pielikusi savu roku tam, lai Maizītis netiktu ievēlēts. Tas netika tā skaļi noliegts. Tas bija pēdējais piliens, kas man lika izdarīt šo izvēli.

Bet [izstāšanās] pamats ir tas, ka pēdējā laika TP taktika parlamentā un politikā kopumā ir tāda, ka TP izmanto konfrontējošas politikas metodes. Nevis sadarbību ar labējām partijām, nevis konstruktīvas darba metodes, bet destruktīvas. Pat tad, ja TP vārdā it kā tiek ierosināti konstruktīvi priekšlikumi, piemēram, Šķēles četru punktu priekšlikumi Valdim Dombrovskim, faktiski šie ierosinājumi tika sagatavoti ne tāpēc, lai vienotos par rīcības platformu, bet jau iepriekš zinot, ka tie tiks noraidīti, un tad TP izies no valdības. Tas bija destruktīvs solis, un tas ir tikai viens piemērs.

Šajā valstij finansiāli un ekonomiski sarežģītajā situācijā, kad valdībai un parlamentam būtu jārisina sociālās un ekonomiskās problēmas, ir absolūti nepieņemami, ka politiskās partijas nenāk pie prāta un savstarpēji apkaro viena otru. Jo sevišķi labējās partijas. Tam var būt graujošas sekas Latvijas valstij.

Pirmkārt, tiek būtiski destabilizēta finanšu un ekonomiskā situācija valstī, radīta neskaidrība, neziņa uzņēmējiem un investoriem. Tiek radīta nedrošības un neskaidrības sajūta sabiedrībā, kas paildzina iziešanu no krīzes. Otrkārt, mēs saviem tradicionālajiem vēlētājiem, latviski runājošajiem, nepārprotami parādām, ka nedomājam par valsti. Mēs šķeļamies, nodarbojamies tikai un vienīgi ar politisko cīņu. Protams, politiskā cīņa ir politikas neatņemams elements, bet saprāta ietvaros un optimālā variantā.

Nākamo vēlēšanu rezultāti Latvijai var būt ļoti kritiski, jo koalīcijas, kas izveidosies pēc vēlēšanām, var būt tādas, kas pagriež Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko attīstību ne tādā virzienā, kas ir pamatā neatkarības deklarācijai, par kuru esmu balsojis. Man kā cilvēkam, kas kā LTF veterāns ir stāvējis klāt pie valsts sākumposma, jo sevišķi kontekstā ar [deklarācijas] divdesmitgadi, tas ir ļoti nozīmīgi.

Par Maizīša balsojumu – kādā veidā Tautas partija ietekmēja šo negatīvo rezultātu?

Pirmkārt, TP atbalstīja, diemžēl arī es, balsojumu ar vēlēšanu zīmēm. Tā bija pirmā reize parlamentā, kad es jutos absolūti apkrāpts. Krāpts un mānīts. Kā politiķis un kā cilvēks. Tas viss, ko TP darīja, ko TP vadītāji teica un runāja publiski un šaurākā lokā frakcijā par Maizīša kandidatūru, neradīja ne mazākās šaubas, ka TP viņu atbalstīs. Visi pārējie apstākļi liecināja, ka savāda lēmuma nevar būt. Maizīša kungs pēc savas būtības daudzu cilvēku priekšstatā ir tāds kandidāts, kurš, man šķita, tiem pašiem oligarhiem nav nemaz tik kaitīgs. Maizīša kungs ir ļoti uzmanīgs, ļoti apdomīgs, absolūti apolitisks, atšķirībā, piemēram, no Loskutova, kuram kā KNAB vadītājam savulaik bija sava politiskā nostāja un viņš to pauda. To varēja vērtēt kā tendenci viņa rīcībā. Partiju teiktais pirms tam liecināja, ka Maizīša kandidatūra nekādas šaubas neizraisa.

Pēc balsojuma uz maniem un citu deputātu jautājumiem atbildes [TP partijā] netika dotas. Šis jautājums tika pagriezts tādā veidā, ka mums gandrīz vai bijis brīvais balsojums, nav nekādas problēmas, mēs esam tā rīkojušies kā ZZS un LPP/LC. Es respektētu šādu TP lēmumu, kaut būtu mēģinājis panākt, ka ir obligātais balsojums par. Mēs deputāti, šādi rīkojoties, radījām priekšstatu, ka esam melojuši, un tik būtiskā jautājumā! Es jau priekš gan frakcijā, gan presē biju teicis, ka Maizīša kunga jautājums būs sarkanā līnija. Arī tādēļ, ka jau otro reizi parlamenta vairākums dod signālu visai tiesību aizsardzības sistēmai: jums nebūs pret mums roku pacelt.

Kā pirmo reizi jūs domājat balsojumu pret tiesnesi Vīgantu?

Protams. Kaut Vīganta kungs nav nekāds Lāčplēsis, tāpat kā Maizīša kungs. Var būt daudzas pretenzijas, jo īpaši pret Maizīša kunga pārāk apdomīgo rīcību. Bet tas ir viņa darba stils, un tas ir respektējams.

Jūs uzskatāt, ka daļa TP nobalsoja pret?

Šobrīd tie komentāri ir tādi, ka mums nebija obligātais balsojums, ka nav nekāds grēks šajā situācijā balsot atbilstoši savai pārliecībai. Kaut pirms balsojums bija pausta cita pozīcija.

Ar Šķēli jums partijā bija saruna par Maizīti?

Šis jautājums frakcijā netika apspriests un Maizīša kungs netika uzaicināts uz frakciju. No vienas puses, TP vienmēr vēlējusies pievērst sev uzmanību, un Maizīša ierašanās frakcijā būtu pieminēšanas un atspoguļošanas vērta. Šajā gadījumā tā nenotika. Acīmredzot, tā bija, ja tā varētu teikt, šī vienotā plāna sastāvdaļa.

Vai TP vadība bija vienojusies ar SC par balsojumu šajā jautājumā?

TP sadarbība ar SC padziļinās no dienas uz dienu. Šī sadarbība ir pragmatisku un tālejošu apsvērumu diktēta. Proti, saprotot, ka SC nākamās vēlēšanās iegūs lielu balsu skaitu, TP jau savlaicīgi bruģē vēl drošāku ceļu uz Rīgas modeli nākamā Saeimā: SC+LPP/LC un varbūt vēl kāds politiskais spēks, kurš būs vispieņemamākais šai kombinācijai, atkarībā no vēlēšanu grāmatvedības. SC šī sadarbība ir ļoti izdevīga, jo Maizīša kunga neievēlēšana un labējo partiju divdomīgā, divkosīgā rīcība būtiski kompromitē šīs partijas savu vēlētāju acīs. Savukārt SC vēlētajiem ir vienaldzīgi, kā SC šajā jautājumā rīkojas, jo šai vēlētāju daļai tas nav aktuāli. Tādējādi SC ieguva ļoti labu rezultātu un tāpat kā šodien balsojot par atklātumu, SC trešo reizi apspēlēja daļu labējo partiju. Pēc būtības, protams, daļa SC deputātu neatbalstīja Maizīti. Savādāk tas balsojums šāds nevarēja būt

Šodien savukārt, publiski atbalstot atklātumu, SC demonstrēja, ka ir par atklātu, godīgu politiku. Tā ir ārkārtīgi veiksmīga SC taktika: tika apspēlētas labējā spārna partijas, kas savā starpā ir saplēsušās. Tas liecina, cik nopietns spēlētājs Latvijas politikā ir SC, ko vēl nav aptvēruši. Tam ir spēcīgi visdažādākie resursi, ne tikai Latvijā.

Tad kā melnā roka bija Maizīša balsojuma izgāšana?

Protams, TP, LPP/LC un SC nākamajā Saeimā būs nepieciešams vēl kāds partneris. To SC bija ļoti labi izrēķinājis. Noraidot Maizīša kungu slepenā balsojumā, proti, vismaz daļai SC deputātu tā rīkojoties, tika bruģēts vēl viens ceļš, un tas ved uz Latvijas Rietumu pilsētu, uz Ventspili. Tādējādi tiek gludinātas šīs attiecības ar ZZS.