Pašreizējais decentralizētais valsts uzņēmumu pārvaldības modelis, kurā dažādas ministrijas pieņem akcionāra lēmumus, ir neefektīvs un izsmēlis savu potenciālu. Profesionālas un konsekventas valsts kā akcionāra uzdevumu izpildes trūkums kavē uzņēmumu valdes un padomes spēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, neveicina valsts uzņēmumu attīstību eksporta tirgos un līdz ar to negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju. Ir būtiski jau tuvākajā laikā pakāpeniski virzīties uz centralizēta valsts komerciālo uzņēmumu pārvaldības modeļa ieviešanu ar mērķi palielināt aktīvu vērtību.
Centralizēts valsts komerciālo uzņēmumu pārvaldības modelis jāsagatavo un jāievieš jau 2025. gadā, lai veicinātu tautsaimniecības turpmāko izaugsmi un labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu pēc būtības.
Tautsaimniecības izaugsmi var sasniegt, investējot eksportā un inovācijās. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma un liels neizmantotais potenciāls šajā jomā. Tas palīdzētu stiprināt Latvijas pozīcijas globālajos tirgos, palielinātu eksportu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi. Pretējā gadījumā pastāv risks atkal un atkal atgriezties pie tādām problēmām kā nepamatota politiska iejaukšanās, korupcija, vāji finanšu rādītāji, neefektīva pārvaldība.
Patlaban nav ieviests efektīvs veids, kā nodalīt dažādās valsts lomas – valsts kā akcionārs, pakalpojumu pasūtītājs, nozares politikas veidotājs. Pastāv atšķirīga pieeja uzņēmumu pārvaldībā, piemēram, mērķu un atalgojuma noteikšanā. Joprojām ir piemēri nepamatotai politiskai ietekmei uzņēmumos, tajā skaitā par amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu, piemēram, airBaltic vadības jautājumā. Vērojama politiķu iesaiste operacionālu lēmumu ietekmēšanā, līdz pat uzņēmuma darbinieku atalgojuma regulēšanai, pārkāpjot OECD korporatīvās pārvaldības principus. Turklāt ministrijām jau tagad trūkst zināšanu un kapacitātes pārvaldīt uzņēmumus, jo ir nokavēti termiņi valdes un padomes locekļu atlasei, pagaidu padomes locekļi ir amatos ilgstoši, par ko pamatoti kritizē arī Valsts kontrole.
Tikai nelielai daļai uzņēmumu definētas akcionāra gaidas finanšu un nefinanšu mērķiem, aptuveni piektā daļa no valsts kapitālsabiedrībām strādā bez apstiprinātas stratēģijas. Ministrijām trūkst arī drosmes uzņemties lielākus riskus, ko paredz darbība eksporta tirgos.
Neraugoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027. gadam, būtisks progress šajā virzienā nav panākts. Stratēģisko uzņēmumu, piemēram, airBaltic, Rail Baltica, Latvijas Pasts, LMT un TET pārvaldībā nereti dominē īstermiņa politiski apsvērumi, kas kavē investīciju piesaisti biržā. Šāda prakse tikai attālina no mērķa – panākt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu un būtībā nozīmē politisko īstermiņa ambīciju apmierināšanu uz sabiedrības interešu rēķina.
Valsts kā akcionāra definēto stratēģisko gaidu, uzņēmuma biznesa plāna un mērķu skaidrība ir būtiska valdes un padomes darba novērtēšanai. airBaltic gadījumā, neatkarīgi no Satiksmes ministrijas lēmuma par izmaiņām uzņēmuma padomes sastāvā 2025.gada 21.janvārī, valdības pārstāvju, kā, piemēram, ekonomikas ministra publiskie izteikumi investora piesaistes procesā un gatavojoties IPO, grauj uzņēmuma reputāciju, apdraud potenciālo investoru uzticēšanos un var negatīvi ietekmēt gan uzņēmuma attīstību, gan valsts ekonomiskās intereses. Tas būtu salīdzināms ar situāciju, kad grasāmies pārdot mums piederošo mašīnu, bet publiski teiktu, ka noteikti jāmaina mašīnas motoru uz jaunu. Kurš par to uzņemsies atbildību? Diemžēl šie piemēri ir sistemātiska problēma, kas atkārtojas valstij piederošajos uzņēmumos, kur nepamatots politiskais spiediens, nedefinētas valsts kā akcionāra gaidas, nepietiekama, nesaskaņota un neskaidra komunikācija starp uzņēmumu, ministriju un politiķiem, kā arī nesaprotami vai nepieņemti lēmumi kavē efektīvu uzņēmumu darbību un attīstību.
Nesen veiktie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz valsts uzņēmumu grupēšanu pēc finansēšanas avotiem (komerciālie vs. nekomerciālie), kā arī pienākumu definēt valsts kā akcionāra gaidas no uzņēmuma, sniedz iespēju virzīties tālāk un ieviest komerciālo valsts uzņēmumu pakāpenisku centralizāciju zem viena profesionāla aktīvu pārvaldnieka. Tas palīdzētu stiprināt Latvijas pozīcijas globālajos tirgos, palielinātu eksportu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi.
Autors ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
Pagaidām nav neviena komentāra