Maksājumu krāpniecība skārusi trešdaļu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu

Agris Krusts
09.12.2024.

Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.

Pieaugot digitālās vides draudiem gan nacionālā mērogā, gan ģeopolitisko notikumu ietekmē, tie arvien biežāk skar ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. Redzams, ka daļai uzņēmumu uzlabojas izpratne par riskiem un to novēršanas mehānismiem, taču visbiežāk par kiberdrošību sāk domāt tikai brīdī, kad nākas saskarties ar reālu apdraudējumu, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma darbības pastāvēšanu un konkurētspēju.

No uzbrukumiem pasargā tirgus lielums

Izplatītākie kiberuzbrukumu veidi jau ilgstoši nav mainījušies, tomēr digitālais laikmets, kad arvien vairāk informācijas tiek publicēta tiešsaistē, ir ieviesis pārmaiņas, šo procesu padarot krietni vienkāršāku. Aptaujājot Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus^[2], redzams, ka ar maksājumiem saistīta krāpniecība ir īpaši izplatīta – ar to saskārusies trešdaļa uzņēmumu. Un ar pikšķerēšanu, šķiet, ir saskāries ikviens no mums, saņemot e-pasta ziņojumus ar mērķi izkrāpt naudu. Globālā mērogā aktuāls izaicinājums ir arī datu šifrēšana un izpirkuma maksas pieprasīšana simtiem tūkstošu eiro apmērā. Latvijā šī uzbrukuma metode nav tik izplatīta, jo uzņēmumi nav maksātspējīgi. Var teikt, ka mūs pasargā salīdzinoši mazais tirgus un ekonomika.

Kopumā par lielāko daļu uzbrukumu sabiedrība nemaz neuzzina, kaut gan par krāpniecības upuriem var kļūt ikviens, un šādi gadījumi jau kļuvuši par ikdienu. Turklāt šāda veida uzbrukumi, kas agrāk šķita reta parādība, šobrīd ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, radot nopietnus izaicinājumus katrā uzņēmumā.

Nepieciešama kompleksa pieeja un zināšanas

Lai uzņēmums pasargātu savu infrastruktūru no kiberuzbrukumu draudiem, vienmēr jāsāk ar lietotāju apmācībām par kiberdrošību, jo vairums uzbrukumu sākas nevis ar tehniskajām problēmām, bet gan lietotāju rīcības sekām, piemēram, atverot krāpnieka atsūtītu saiti. Šo apmācību ietvaros darbiniekiem jāizskaidro biežāk sastopamie riski, ar kuriem ikdienā var nākties saskarties, kā arī praktiski soļi, kas jāveic ikvienam, lai neapdraudētu nedz savu, nedz uzņēmuma datu drošību. Papildus tam uzņēmumiem būtu jāveic regulāri programmatūras atjauninājumi un datu dublēšana, jāizmanto daudzfaktoru autentifikācija, jāizvērtē nepieciešamība padarīt iekšējās sistēmas pieejamas no interneta, kā arī jāievieš citi tehniskie aizsardzības līdzekļi.

Ieteikumus un prasmes, kā šādu pieeju uzņēmumā ieviest praktiski, var apgūt, piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora īstenotajā apmācību programmā. Pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiek izstrādāta individualizēta ceļa karte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdz iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas ikdienas darbībā.

Autors ir SIA IT Centrs vadītājs, kiberdrošības eksperts

^[1] CERT.LV - Būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits Latvijā – augstākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā

^[2] Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2024. gada maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 250 dažādu nozaru mazos un vidējos (līdz 249 darbiniekiem) uzņēmumus. Vairāk informācijas: Finance Latvia

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.