Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Pieaugot digitālās vides draudiem gan nacionālā mērogā, gan ģeopolitisko notikumu ietekmē, tie arvien biežāk skar ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumus. Redzams, ka daļai uzņēmumu uzlabojas izpratne par riskiem un to novēršanas mehānismiem, taču visbiežāk par kiberdrošību sāk domāt tikai brīdī, kad nākas saskarties ar reālu apdraudējumu, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma darbības pastāvēšanu un konkurētspēju.
No uzbrukumiem pasargā tirgus lielums
Izplatītākie kiberuzbrukumu veidi jau ilgstoši nav mainījušies, tomēr digitālais laikmets, kad arvien vairāk informācijas tiek publicēta tiešsaistē, ir ieviesis pārmaiņas, šo procesu padarot krietni vienkāršāku. Aptaujājot Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus[2], redzams, ka ar maksājumiem saistīta krāpniecība ir īpaši izplatīta – ar to saskārusies trešdaļa uzņēmumu. Un ar pikšķerēšanu, šķiet, ir saskāries ikviens no mums, saņemot e-pasta ziņojumus ar mērķi izkrāpt naudu. Globālā mērogā aktuāls izaicinājums ir arī datu šifrēšana un izpirkuma maksas pieprasīšana simtiem tūkstošu eiro apmērā. Latvijā šī uzbrukuma metode nav tik izplatīta, jo uzņēmumi nav maksātspējīgi. Var teikt, ka mūs pasargā salīdzinoši mazais tirgus un ekonomika.
