Rīgas aritmija

Karstās diskusijas par Stūra mājas nākotni izgaismojušas daudz plašāku problēmu loku, kas skar Rīgas vēsturisko centru. Ir skaidro, kā to atdzīvināt

Valdība marta beigās izlēma, ka mēģinās pārdot Stūra māju, vienlaikus saglabājot Okupācijas muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām. Viedokļu vētra par šo lēmumu aizēnoja kāda cita valsts īpašuma līdzīgo likteni: aprīļa sākumā Valsts nekustamie īpašumi paziņoja, ka plāno izsolīt arī skaisto namu Brīvības ielā 68. Ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, celta 1903. gadā pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Tajā savulaik dzīvojušas spožas personības, piemēram, tēlnieks Teodors Zaļkalns un režisors Pēteris Pētersons. Šobrīd nams ir ļoti sliktā stāvoklī, atjaunošana prasa 13 miljonus eiro, tāpēc valsts nolēmusi to pārdot.

Taču šis nams nav vienīgais Rīgas vēsturiskā centra bēdulis, kas stāv pustukšs vai pavisam pamests. Vecrīga un vēsturiskais centrs ir Rīgas sirds un seja, kuru lepni drukājam uz pastkartītēm un rādām tūristiem. Diemžēl pēdējos gados sirdi skārusi aritmija — iedzīvotāji pamazām pārcēlušies prom no centra, arī uzņēmēji birojiem izvēlas ērtāku vidi. Daudzi senie, skaistie nami kļūst neapdzīvoti. Īpaši nomācošas ir pamestās veikalu un kafejnīcu telpas pirmajos stāvos — kur nav cilvēku, nav arī biznesa. Skumjākais piemērs šim procesam ir Brīvības iela, kuru arhitekte Zaiga Gaile nodēvējusi par neomulīgāko Rīgā, kas kalpo tikai kā satiksmes maģistrāle.

Ko iesākt ar tukšajiem namiem vēsturiskajā centrā? Kā apturēt centra izsīkšanu un atgriezt dzīvību, Ir jautā gan valsts īpašumu pārraugiem, gan Rīgas domei un jomas ekspertiem.

Akūtie pacienti

Šobrīd akūtākais «pacients» ir Stūra māja, kas nonākusi starp sabiedrības emociju un finansiālu zaudējumu dzirnakmeņiem, atzīst valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna. Taču viņš nosauc vēl vairākus citus valsts īpašumus, kuru uzturēšanai tuvākajā laikā jārod risinājums.