Jaunākajā pasaules laimes ziņojumā Latvija ierindojas 46. vietā, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Sociālantropologs, asociētais profesors Klāvs Sedlenieks skaidro, cik grūti izmērīt laimi un kādus atklājumus sniedz pētījums
Pirms sarunas Sedlenieks rūpīgi izpēta pasaules laimes ziņojumu, kuru ik gadu veido uzņēmums Gallup, Oksfordas Labklājības pētījumu centrs un ANO Ilgtspējības attīstības risinājumu tīkls. Tajā tiek izmantoti globālie aptauju dati no vairāk nekā 140 valstīm. Septīto gadu pēc kārtas par laimīgāko valsti pasaulē kronēta Somija. Šogad tai uz pēdām min Dānija, Islande un Zviedrija. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ierindojusies augstajā 19. vietā, Igaunija pakāpusies uz 34., bet Latvija ir 46. vietā. Pētījuma rezultāti radījuši rezonansi, jo pesimisti un vaimanātāji ir gandrīz sajūsmā — Latvija atkal pēdējā vietā starp Baltijas valstīm!
Tajā pašā laikā Latvija ir ekskluzīvajā trešajā vietā pasaulē, kur pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju laimes un apmierinātības sajūta augusi visvairāk. Cik tad īsti laimīgi vai nelaimīgi esam?
Sedlenieks uzskata, ka nozīmīgs iemesls Latvijas zemajai vietai ir sabiedrības neuzticēšanās valsts pārvaldei. «Socioloģiskajās aptaujās jau 30 gadus redzam nemainīgi zemu uzticēšanos politiķiem, valdībai un ierēdņiem. Politiķiem tas būtu jāuztver kā nopietns trauksmes signāls, nevis jāironizē, ka latvieši vienmēr ir ar visu neapmierināti. Šis pastāvīgais nihilisms iet roku rokā ar redzamu atpalicību no kaimiņvalstīm un latviešu laimes sajūtu noteikti neveicina.»
Sedlenieks atzīst, ka nemitīga salīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju brīžam ir tendencioza, tomēr pēdējos gados tā kļūst arvien objektīvāka. Viņš atgādina, ka aptaujas veic pēc nejaušības principa lielajās pilsētās, mūsu gadījumā — Rīgā. «Diemžēl jāatzīst, ka izaugsmes, pievilcības un sakoptības ziņā Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas. Priecājamies, ka Lietuvas valdība mums «uzsaukusi» vilcienu satiksmi uz Viļņu. Tas ir skumji. Un kalpo par piemēru nepareizai valstiskai saimniekošanai un politiskām kļūdām. Cilvēki to apzinās.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.