Karš Ukrainā. 106. nedēļas galvenie notikumi
NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Eiropas valstu līderu tikšanās laikā Francijas prezidents Emanuēls Makrons paziņoja, ka nākotnē nevajadzētu izslēgt Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Makronam kategoriski iebilda Vācijas kanclers Olafs Šolcs un paziņoja, ka uz Ukrainas zemes nebūs ne NATO, ne Eiropas sauszemes karaspēka. Tikmēr Somijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka ukraiņi ar Somijas dotajiem ieročiem drīkst uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā.
Krievijas okupētajā Krimā naktī uz otrdienu Ukrainas jūras dronu triecienā nogremdēts Krievijas patruļkuģis Sergej Kotov. Šis patruļkuģis kopā ar kreiseri Moskva 2022. gada februārī piedalījās uzbrukumā Ukrainas Čūsku salai. Kuģi Moskva ukraiņi nogremdēja 2022. gadā. Ukraina jau sestdien ar droniem uzbruka vairākiem mērķiem Krimā. Krievija apgalvoja, ka uzbrukums noticis ar 38 droniem.
Ukraina divās nedēļās iznīcinājusi vairāk nekā 10 Krievijas kara lidmašīnas, to skaitā «lidojošo radaru» A-50.
Belgorodas apgabalā Krievijā otrdien noticis sprādziens naftas bāzē, pēc tam izcēlies ugunsgrēks. Koncerna Rosņetj meitasuzņēmuma naftas bāzē aizdegušies trīs rezervuāri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.