Valdība plāno četros gados ēnu ekonomiku samazināt par vienu procentpunktu. Eksperti saka: tik mazas izmaiņas notiktu, arī neko nedarot
Treniņā satraumējis kājas īkšķi, Jānis pēc palīdzības vērsās pie Latvijā labi ieredzēta traumatologa. Ārsts par 15 minūšu konsultāciju paprasīja 40 eiro skaidrā naudā. Kvīti neizsniedza, un Jānis arī neprasīja. Naudu ārsts pacienta acu priekšā gribēja iestūķēt rakstāmgalda atvilktnē, bet tā bija tik pilna ar banknotēm, ka no spējā rāviena dažas izlidoja uz grīdas. Šādu stāstu nesen uzklausīja Ir.
Veselības aprūpe ir starp nozarēm, kam nākamajos četros gados pievērsīs pastiprinātu uzmanību, lai mazinātu nodokļu nemaksāšanu. To paredz ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns līdz 2027. gadam, ko janvāra beigās apstiprināja valdība.
«Lai prasītu, ir jārāda piemērs. Mediķi jau ilgstoši runā par nepietiekamu valsts budžeta finansējumu, tāpēc ir svarīgi naudas plūsmu padarīt caurspīdīgu,» nozares gatavību iesaistīties ēnu ekonomikas mazināšanā skaidro Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, kas ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente.
Prioritāro nozaru sarakstā ir arī būvniecība, tirdzniecība un skaistumkopšana. Tās visas atrodas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā ēnu ekonomikas topa desmitniekā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.