Visā pasaulē cilvēku straume spēcīgi un neatvairāmi plūst uz pilsētām
Mazā Fores sala atrodas Gotlandes pašā ziemeļu galā, un, jā kāds plašajā pasaulē par to vispār ir dzirdējis, tad tikai tāpēc, ka tur savulaik dzīvojis viens no kinorežijas milžiem Ingmars Bergmanis.
Skaudri vientuļa ir saliņas daba, tās krastos kā pārakmeņojušies milži stāv desmitmetrīgi rauki, jūras un vēja izgrebti pārpalikumi no agrākajām kaļķakmens klintīm.
Skaudra vientulība raksturīga daudzām Bergmaņa filmām, kurās viņš liek atmest ērtas ilūzijas un paskatīties uz neizskaistinātu patiesību par cilvēku atsvešinātību citam no cita.
Un skaudri vientuļa sajūta mani pārņēma Bergmaņa bijušajā mājā, kur viens nostūris atvēlēts Fores novada muzejam. Tur pie sienas karājas divas kartes. Uz vienas ir gadskaitlis «1960», un sīkās saliņas kontūras ietvarā jautri spīd desmit zvaigznītes — sešas rozā veikaliem, divas zaļas skolām, viena dzeltena pastam un viena oranža medpunktam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.