Cilvēki dažādi — kāds grib gatavu pīrādziņu, cits dod priekšroku receptei.
Ja jūs moka sirdsapziņa, iedodiet tai miega zāles!
Šorīt pa logu redzēju trīs skrējējus. Tas mani iedvesmoja… aizvērt aizkarus.
«Hallo, vai tas ir atbalsta dienests?»
«Jā. Kas jums noticis?»
«Negribu iet uz darbu.»
«Atbalstu!»
Sieva dusmīgi.
«Vakar cilvēki redzēja, ka tu atkal izgāji no bāra!»
«Pareizi, es taču nevaru tur dzīvot!»
«Beidzot tiku vaļā no veca, trekna traipa uz mana dīvāna.»
«Ar kādu līdzekli?»
«Izšķīros.»
Pie sevis prātoju. Iet ciemos bez vīna pudeles ir nepieklājīgi. Bet, no otras puses, ja reiz man ir vīna pudele, kāpēc vispār jāiet ciemos?
Bērnībā biju tas bērns, kuram visu laiku centās iestāstīt: «Tu visu vari izdarīt, ja vien pats vēlies!» Lieta tāda, ka es nekad neko nevēlos darīt — ne toreiz, ne tagad.
