Jaunā valsts aizsardzības koncepcija paredz aizstāvēt mūsu zemi «no pirmā centimetra». Lai šo apņemšanos īstenotu, būs krietni jāpasvīst — paldies Dievam par pierobežas purviem, bet uz cietākas zemes vajadzīga militāra infrastruktūra. Tagad pat robežas mīnēšanas plāni tiek piesaukti, lai tanki netiek pāri. Tās ir pamatīgas izmaiņas domāšanā, jo, kad pēc Krimas okupācijas Latvija sarosījās uzcelt jelkādu žogu uz Krievijas robežas, tā cinkotajām stieplēm nebija jāpārsniedz 3,3 mm diametrs.
Taču vārdi un darbi ir divas dažādas lietas. Lai gan man nav ne tiesību, ne vēlmes zināt militāros noslēpumus, uzdrošinos minēt, ka robežas mīnēšanas plāni nav gatavi. Toties robežas žoga stieple, kas jau plānā nebija neko bieza, dabā ir vēl tievāka — būvnieki izdomāja ietaupīt, robežsardze pievēra acis. Tā var saprast pēc apsūdzības austrumu robežas būvniekiem, ko tagad skata tiesa.
Šajā žurnāla numurā sīkāk izķidājām šo pārkāpumu sarakstu, ko lasot grūti saprast — smieties vai raudāt? Kur tik pagriezies, kaut kas nošņāpts, iesūkts, noslaukts. Izkrāpti 7,6 miljoni, saka prokurors. Kāpēc robežsardze pat negrasās pieteikt kaitējuma kompensāciju? Ož pēc nākamās digitālgeitas, kurā valsts ir apčakarēta, bet cietušo nav.
Stipri mazākas summas, taču arī bez rūpīga apdoma, ir nokurinātas speciālos avioreisos uz Briseli un citām vietām, kur pie svarīgiem sarunu galdiem bija jānokļūst premjerministram Krišjānim Kariņam. Pandēmija ir beigusies, karš arī nav vairs tikko sācies, laiks apskatīties Rīgas lidostas grafikā — varbūt tomēr uz Briseli var nokļūt desmitreiz lētāk ar parastu reisu kā tālajā 2019. gadā?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.