Veco māju gars atmodies • IR.lv

Veco māju gars atmodies

Andris Alviķis (no kreisās), Uģis Prauliņš, Armands Alksnis, Tālis Gžibovskis. Foto — Aivars Liepiņš
Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis

Izdota plate ar Atmodas laikā pazīstamās grupas Vecās mājas ierakstiem

Ir ieraksts — ir grupa; nav ieraksta — nav grupas. Neatceros, kam pieder šis teiciens, taču Latvijas progresīvā roka apvienības Vecās mājas nule kā izdotās vēsturisko ierakstu skaņuplates kontekstā šis ir trāpīgs apgalvojums. Jā, daudzi atminas atsevišķas dziesmas, kas izskanējušas 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, ietrāpījušas arī populārajā Mikrofona aptaujā, taču taustāmā formātā Veco māju kompozīcijas nebija izdotas. 

Šo nozīmīgo balto plankumu Latvijas rokmūzikas vēsturē izdevies aizpildīt tikai šoruden, pateicoties VKKF un skaņuplašu izdevniecībai Plate (tās vadītājs Mārtiņš Krastiņš no lentēm restaurējis senos grupas skaņu ierakstus). Platē iekļautas deviņas kompozīcijas, kas ieskaņotas laikā no 1989. līdz 1992. gadam dažādās studijās, galvenokārt grupas mēģinājumu telpā Rīgas kinostudijas kompleksā Šmerlī, kā arī Latvijas Radio studijā. Lai arī īsajā grupas pastāvēšanas laikā tapis daudz vairāk muzikālā materiāla, turklāt ar dažādiem vokālistiem (Andris Smetanko, Armands Zavadskis, Ivars Cinkuss, Ēriks Budēvics, Imants Vanzovičs), vinilam konceptuāli atlasītas tikai tās kompozīcijas, kuras dzied pats komponists — Uģis Prauliņš. 

Vecās mājas bija savrupa parādība Latvijas rokmūzikas vēsturē, arī muzikāli. Ietekmējoties no 60.—70. gadu progresīvā roka (Genesis, King Crimson, Jethro Tull, Focus u. c.), tā līdz galam neiederējās Latvijas mūzikas ainavā. Tobrīd modernajam postpanka strāvojumam, ko klausījās jaunieši, ar K. Remontu un Auroru priekšgalā, viņi bija par «vecmodīgu», savukārt konkurēt ar Līviem, Pērkonu vai Remix nebija iespējams sarežģīto kompozīciju un aranžējumu dēļ. Ne velti koncertos, lai spētu noturēt publikas uzmanību, Vecās mājas mēdza uzstāties trīs dažādos ampluā — kā folkmūzikas, progrroka un arī kā ballīšu mūzikas spēlētāji. 

Iespējams, Veco māju mūzika tā arī paliktu pašu mūziķu personīgajās kolekcijās pārklājusies ar putekļu kārtu, ja ne bundzinieka Tāļa Gžibovska dēla Reiņa uzstājība un enerģija. Tieši no viņa nāca pirmais grūdiens apzināt Veco māju materiālu, tālāk pēc Jersika Records izdevniecības vadītāja Mareka Amerika ieteikuma pieslēdzās Krastiņš, un nu kopējiem spēkiem skaņuplate ar vairāk nekā 30 gadu nokavēšanos ir nonākusi pie klausītājiem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu