Reiz zvērinātais komunists Kārlis Ceipe būtu ļoti pārsteigts, ka viņa atmiņu pieraksti kļuvuši par dižpārdokli. Kas pieredzējušā komunista piezīmes padara tik īpašas?
Trīs rūtiņu klades, kurās Kārlis Ceipe glītā rokrakstā pierakstījis savas atmiņas un pārdomas, mazbērni atrada vairākus gadus pēc viņa nāves. Lai gan šajos pierakstos Ceipe bijis piesardzīgs, viņš tomēr uzdrošinājies runāt par padomju ideologu darba bezjēdzīgumu, bezsaimnieciskumu un arī korumpētību. «Vienīgais mans labākais nopelns ir izaudzinātie labie bērni,» vēsta viens no pēdējiem ierakstiem kladēs pirms viņa nāves 1993. gadā.
Izdotas grāmatā Kārlis Ceipe. Čekas šofera atmiņas, Ceipes memuāri jau iekļuvuši starp visvairāk pārdotajām grāmatām. Pirmā tirāža ir burtiski izgrābta, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība gatavo otro laidienu.
Dzimis 1910. gadā, Ceipe piedzīvoja gan Latvijas valsts nodibināšanu, gan bojāeju un atjaunošanu. Kamēr Latvijas karavīri cīnījās pret Bermonta armiju, deviņgadīgais Kārlis jau zināja, ka viņa vecākais brālis Julijs ir piedalījies revolūcijā Petrogradā.
Kad 1931. gadā Rīgu pieskandināja VI Dziesmu un deju svētki un notika 4. Saeimas vēlēšanas, Ceipe iestājās komjauniešos un Politiskā pārvalde viņu apcietināja par apdraudējumu Latvijas drošībai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.