Mācītājs Romāns Skuja 13. novembrī svinēja savu 100. jubileju un dienu iepriekš atkal sacīja sprediķi Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kurai veltījis lielu daļu mūža un kuras pagrabstāvā apskatāma arī viņa gleznu izstāde. Par mācītāju viņš kļuva 70. gadu sākumā, kad šāda dzīves ceļa izvēle bija visai neparasta un sarežģīta. Ģertrūdes baznīcā sāka kalpot 1976. gadā, kad ēka bijusi ļoti sliktā stāvoklī un padomju vara to plānojusi slēgt dievlūdzējiem, lai telpas izmantotu laicīgu pasākumu rīkošanai. Taču, pateicoties mācītāja uzņēmībai, baznīcēnu ziedojumiem un uzcītībai, pašiem savām rokām to remontējot, baznīca toreiz savesta kārtībā un draudze tajā palikusi.
«Mana māte bija ārste, un arī man bija plānots ceļš šajā profesijā, taču nāca karš. Vācu laikā mani neiesauca leģionā karot, bet nosūtīja strādāt uz Rīgas kuģu būvētavu. Tas bija ļoti grūts laiks. Visi meistari bija vācieši, lamāja mūs, latviešus un no Polijas atvestos poļus, dažādos dzīvnieku vārdos,» viņš atceras. «Es neaizgāju studēt medicīnu, jo, ja tā būtu darījis, mani noteikti aizsūtītu uz fronti. Man ļoti nepatika viss, kas saistīts ar karu. Es esmu domātājs.»
Pēc kara padomju laikā viņš strādājis dažādus darbus. Ilgus gadus pavadījis Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē — sākumā par vienkāršu strādnieku, vēlāk pie kustības sarakstu izstrādāšanas. Paralēli sācis apgūt teoloģiju garīgajā seminārā, jo bija uzaudzis ticīgā ģimenē un nekad no reliģijas nebija atteicies. Darbu TTP viņš turpināja arī pēc kļūšanas par mācītāju, jo darbs ar draudzi tolaik nebija apmaksāts. Sprediķus viņš rakstīja pa naktīm.
«Cilvēki arī tolaik turpināja nākt uz baznīcu, kaut arī nebija viegli. Daudzi baidījās, un bija arī tādi, kas meta mums akmeņus logos, nāca iekšā un sauca mani, mācītāju, par atpalikušu cilvēku,» viņš stāsta. «Varas iestāžu attieksme bija pat labāka. Kad darbā uzzināja, ka mācos teoloģiju garīgajā seminārā, tas man netraucēja saņemt paaugstinājumu. Sēdējām vienā kabinetā ar cilvēkiem, kas bija partijā. Par ticību nerunājām.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.