Svarīgākais nav pensija, bet ceļš līdz tai. Kā izvēlēties labāko pārvaldītāju un ienesīgāko plānu, lai vecumdienās nebūtu jāgrauž sausiņi?
Izdzirdot jebkuru nosaukumu, kurā ietverts vārds «pensija», gados jaunāki cilvēki bieži uzreiz atmet ar roku — tas ir tālu, tas mani neinteresē. Bet īstenībā pensija ir tikai galarezultāts, saka Ilze Vindele, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadošā eksperte. «Svarīgākais ir viss, ko darām līdz pensijai, — vai, sākot darba attiecības, esam sociāli apdrošināti, vai esam apdrošināti vecuma pensijas saņemšanai, vai esam izvēlējušies savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.»
Patlaban Latvijā pensiju apdrošināšanai automātiski tiek novirzīti 20% no sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma. 14% no tā nonāk pensiju pirmajā līmenī, ko dēvē arī par solidāro uzkrājumu. Fiziski šo naudu izmaksā pensijās pašreizējiem senioriem, bet virtuāli tā veido kapitālu pensiju izmaksai nākotnē pašam.
Atlikušie 6% automātiski nonāk pensiju otrajā līmenī — šo naudu pārvaldītājs iegulda finanšu tirgos atbilstoši rotācijas kārtībā iedalītā vai katra paša izvēlētā plāna politikai. Tādējādi kopējā uzkrājuma summa var gan strauji pieaugt, gan arī kristies. Vēl ir pensiju trešais līmenis — tajā iemaksas var veikt pēc brīvprātības principa.
Šogad maijā politiķa Alda Gobzema partija Platforma 21 portālā Manabalss.lv sāka balsu vākšanu par iniciatīvu, kas rosina dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par šiem 6% ienākumu, padarot arī otro līmeni par brīvprātīgu, un attiecīgi samazināt darbaspēka nodokļus. Idejas autors Jānis Ronis apgalvo, ka naudas pārvaldītāju rīcība patlaban nes tikai zaudējumus. Kopš 2018. gada neto aktīvi uz vienu ieguldījuma plāna daļu esot samazinājušies par 22%. Iniciatīva vairāk nekā pusgada laikā ir savākusi tikai ap diviem tūkstošiem parakstu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.