Finanšu situācijas sakārtošanas pieredze
Pirms desmit gadiem biju liela uzņēmuma vadītāja. Amatam līdzi nāca ne tikai laba alga, bet arī atbildība par akcionāru nosprausto mērķu sasniegšanu, 170 darbinieku apmierinātību, uzņēmuma tēlu un reputāciju, izaugsmi un vēl daudziem procesiem, kas mēdz nonākt uzņēmuma vadītāja radarā.
Taču kopā ar to visu nāca arī spriedze. Un «šopinga terapija» tās mazināšanai. Aizņemtība nozīmēja arī to, ka lielākoties ēdu ārpus mājas, devos ceļojumos. Man bija arī liels auto un hipotekārais kredīts, kas nozīmēja lielus izdevumus. Un arī pārliecība, kas vēlāk izrādījās maldīga, ka tas nekad nebeigsies — ienākumi un dzīvesveids vienmēr varēs saglabāties tāds, kāds ir.
Galu galā es piedzīvoju izdegšanu. Turklāt ar laiku kādreiz tik interesantie uzdevumi sāka garlaikot. Tāpēc pieņēmu lēmumu, ka jādodas meklēt citus, tobrīd man pašai vēl neskaidrus izaicinājumus.
Aizgāju no darba un tikai pēc brīža attapos, ka dzīvesveidu esmu saglabājusi nemainīgu, bet man vairs nav ne garantēti konkrētā datumā kontā ienākošas lielas algas, ne arī drošības spilvena, kas ļautu justies mierīgi un droši šajā pārmaiņu periodā. Tomēr kredītvēsture man bija laba. Tāpēc bez jebkādas piepūles dabūju arī pamatīgu patēriņa kredītu. Tā atlikumu caur dažādiem cedējumiem nu būšu beidzot atmaksājusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.