Līvānu «medus» • IR.lv

Līvānu «medus»

Aleksandrs Logvins ar mācekli Ivaru Līvānu stikla un amatniecības centra stikla darbnīcā. Foto — Ieva Salmane
Agnese Meiere

Aleksandrs Logvins ir vienīgais praktizējošais stikla pūtējs Latvijā, meistars ar 39 gadu darba stāžu. Vai Līvānu stikla pūšanas amata prasme, kas iekļauta Latvijas Nemateriālās kultūras mantojumā, ir uz izzušanas sliekšņa?

Manā bērnībā ziedus ar gariem kātiem vienmēr likām Līvānu stikla slaidajā zaļajā vāzē ar viļņainajām malām. Kad to nolika saulē, izskatījās, ka vāze atdzīvojas un mazliet kustas. Vāzei pieskaņotajā konfekšu traukā, skanot mammas mūžīgajam «tikai nesaplēs!», šad tad drīkstēju sabērt pa blatu dabūtās konfektes. Protams, sargājām un uzmanījām, jo pēc abiem stikla brīnumiem bija stāvēts garās rindās. Retāk aizdomājāmies, ka katrs no šiem traukiem tapis kāda konkrēta stikla pūtēja rokās — izvīts, izgrozīts un burtiski viņa sviedriem mērcēts.

Nu jau būs pagājuši 16 gadi, kopš Līvānu stikla fabrikas krāsnis vairs nekuras. Tur tapušās vāzes, glāzes un saldumu trauki kļuvuši par retumu, tāpēc ne velti dažādās andelēs tie vairs nemaksā tikai dažus, bet jau desmitiem eiro. Bet arī šie trauki reiz plīsīs, un citu vietā nebūs. Vismaz ne vietējā ražojuma un ne tādi, kas darināti meistara rokām. 

Tomēr viena dzīvā stikla saliņa Līvānos vēl pastāv, un tur strādā Latvijā vienīgais praktizējošais stikla pūtējs Aleksandrs Logvins. Meistars ar 39 gadu darba stāžu.

Līstošs un plūstošs 

Vairāk nekā 100 gadus vecās stikla fabrikas gals pienāca 2008. gadā, kad tās saimnieki bankrotēja. Pēc tiesu darbiem fabrikas muzeja kolekcija pārgāja pašvaldības īpašumā un bija jādomā, kā to saglabāt, stāsta Līvānu stikla un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu