Spējas, kuru zenītu iespējams sasniegt dzīves otrajā pusē
Vecums nav izprieca, skan latviešu paruna. Patiesi, kļūstot vecākiem, atmiņa pasliktinās, kaulos iezogas stīvums, un āda pamazām zaudē tvirtumu. Taču ne tikai fiziskās novecošanas pazīmes, bet arī kognitīvās spējas nebūt nesarūk vienmērīgā tempā. «Dažādas sistēmas mūsu smadzenēs noveco dažādos tempos,» raksta grāmatas Mainīgais prāts. Neirozinātnieka ieteikumi, kā skaisti novecot (The Changing Mind: A Neuroscientist’s Guide to Ageing Well) autors Daniels Levitins (Daniel Levitin).
Turklāt, lai arī daudzas spējas ar laiku samazinās, citas tikai pieaug spēkā. «Popkultūra mums mēģina ieskaidrot, ka novecošana ir nenovēršama pagrimuma laiks, tomēr tā nav taisnība,» uzsver Levitins. Jaunākie neirozinātniskie pētījumi ļauj ieraudzīt pavisam citādu skatījumu uz novecošanu — ne tikai atmiņu, bet arī mūsu uztveri, inteliģenci un pat motivāciju, skaidro neirozinātnieks. Izrādās, ārkārtīgi liela nozīme tajā, kā cilvēks noveco, ir viņa paša personībai. «Pat neņemot vērā fiziskās atšķirības vai slimības, kas var mūs piemeklēt vēlākā dzīves posmā, daži vecāka gadagājuma cilvēki vienkārši dzīvo dinamiskāku, aktīvāku un piepildītāku dzīvi nekā citi,» raksta Levitins.
