Karš Ukrainā. 84. nedēļas galvenie notikumi
Pēc pirmdien Kijivā notikušās ES Ārlietu padomes tikšanās ārpus ES savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka ES Ukrainai piedāvāja piecus miljardus eiro lielu militārās palīdzības paketi. ES valstis mācīs 40 000 Ukrainas karavīru un sagatavos iznīcinātāju pilotus. Tā bija pirmā ES ārlietu ministru sanāksme Kijivā, uz kuru gan neieradās Polijas un Ungārijas ministri. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vizītes laikā Kijivā pagājušonedēļ paziņoja, ka NATO izstrādājusi jaunus līgumus par 2,4 miljardiem eiro īpašās munīcijas iegādei Ukrainas spēkiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Aizsardzības industriju alianses un Aizsardzības fonda izveidošanu. Forumā pārstāvēti 252 aizsardzības uzņēmumi no vairāk nekā 30 valstīm.
Krievija gatavojas nākamgad palielināt militāro finansējumu līdz 30% no valsts budžeta izdevumiem, ziņo Lielbritānijas militārais izlūkdienests. 2024. gadā Krievija gatavojas palielināt aizsardzības izdevumus par gandrīz 70%. Prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par 130 000 cilvēku iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā un ticies ar vienu no bijušajiem Vagner grupējuma komandieriem, kuru aicināja izveidot brīvprātīgo vienības karam Ukrainā.
Eiropas Savienība pagarināja līdz 2025. gada 4. martam periodu, kurā Ukrainas bēgļi varēs saņemt aizsardzību ES teritorijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.