Karš Ukrainā. 83. nedēļas galvenie notikumi
Ukrainas armijas speciālo operāciju spēki ziņo, ka raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē 22. septembrī nogalināti 34 krievu virsnieki, ieskaitot komandieri admirāli Viktoru Sokolovu. Ukraina ar raķešu triecienu iznīcinājusi arī slepenu Krievijas armijas štābu Melitopolē, ievainoti vai miruši desmitiem krievu virsnieku.
Ukrainas armija saņēmusi amerikāņu tankus Abrams, apstiprina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. ASV nodos Ukrainai arī tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS, tikšanās laikā Baltajā namā Zelenskim apsolījis ASV prezidents Džo Baidens. ASV līdz šim bija bažījušās, ka ukraiņi varētu šīs raķetes izmantot pret mērķiem Krievijas teritorijā.
Nesaskaņas starp Varšavu un Kijivu saasinājis Polijas premjerministrs Moraveckis, kurš paziņoja, ka vairs nepiegādāšot ieročus Ukrainai. Polijas pārstāvji vēlāk skaidroja, ka Varšava izpildīs visas jau esošās saistības, bet neuzņemsies jaunas. Polijas valdība pirms 15. oktobra parlamenta vēlēšanām nolēmusi ignorēt ES lēmumu atcelt ierobežojumus Ukrainas graudu importam, jo pret to iebilst poļu zemnieki.
Ukraina iesniedza prasības Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret Poliju un Ungāriju, jo šīs ES valstis pagarinājušas Ukrainas graudu importa aizliegumu. Slovākija vienojusies ar Ukrainu atcelt graudu importa aizliegumu līdz gada beigām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.