Līdz ar minimālo algu būvnieki prasa risināt citas samilzušas problēmas • IR.lv

Līdz ar minimālo algu būvnieki prasa risināt citas samilzušas problēmas 1

Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Normunds Grinbergs

Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē piektdien, 22.septembrī, panākta vienošanās ar 2024.gada 1.janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika grafikā paaugstināt līdz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākamo gadu būs 5,57 eiro.

Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024.gada 31.decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9.pamatgrupai, minimālo mēneša darba algu normālā darba laika grafikā noteikt līdzšinējo – 780 eiro, un minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis samazinātā – 50%.

Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību.

Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem – fiziskām vai juridiskām personām, vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā, vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās ir noslēgta starp Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību, trīs darba devēju organizācijām un tās biedriem – Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvnieku asociāciju, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem. Tā ir spēkā no 2019.gada 3.novembra.

Jārisina citi jautājumi

Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) uzskata, ka no būvnieku puses balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir kompromiss avansā, lai ģenerālvienošanās ar 2024.gadu nezaudētu spēku. Minimālā alga jāpaaugstina kompleksi ar vairāku citu nozarei būtisku jautājumu atrisināšanu. Būvuzņēmēji prasa tūlītēju rīcību, lai sakārtotu daļu aktuālāko problēmu nozarē: ēnu ekonomikas apkarošanu privātajā sektorā, skaidrus ilgtermiņa plānus un regulējumu ievestajam darbaspēkam.

LBA uzsver – minimālās algas paaugstināšana neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas, un lielākais ieguvums būs tikai lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.

Trīs grupas

Šobrīd būvniecībā darbojošos varam nosacīti grupēt trīs segmentos: tie, kas strādā baltajā, pelēkajā un melnajā ekonomikā. Tie, kas strādā baltajā ekonomikā, strādā oficiāli, atbilstoši likumdošanai un maksā visus nodokļus. Būvkomersanti, ko pārstāv LBA, atzīst, ka likumdošanas rāmis un regulējums ir pietiekams, lai būtu sarežģīti un nebūtu interesanti pārkāpt šos nosacījumus. Uz šiem būvkomersantiem ģenerālvienošanās nosacījumi neattieksies, jo jau ilgāku laiku šie darba devēji darbiniekiem maksā lielākas algas nekā ar 2024.gadu noteiktos minimālos 930 eiro.

Pelēkajā ekonomikā strādājošie uzņēmumi strādā daļēji oficiāli, maksājot nodokļus minimālajā apmērā, un paralēli cenšas izdzīvot, daļēji un periodiski darbojoties ēnu ekonomikā. Katram uzņēmumam ir savi iemesli, kādēļ viņi ir pelēkajā zonā. Dažiem varbūt tā ir pārliecība, taču daļa ir spiesti tā strādāt, cenšoties izdzīvot. Joprojām solidārās atbildības princips būvniecības nozarē Latvijā nav ieviests, joprojām specializētie būvuzņēmēji, kuri ir visbūtiskākie nozarei, ir atkarīgi no ģenerāluzņēmēju labvēlības un godprātības, kā arī no pasūtītāju attieksmes. Ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu skars tikai šo būvniecības sektoru.

Savukārt tos, kas pilnībā darbojas melnajā jeb ēnu ekonomikā, tas vispār neskars.

Skaidrs, ka tie nav uzņēmumi, kas pilda valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tie ir darboņi un brigādes, kas strādā privātajā sektorā un samaksu saņem skaidrā naudā.

Saasina darbaspēka problēmu

Būvnieki, kas strādā privātajā sektorā, lielākoties ne tikai nemaksā nodokļus valstij, viņu darbinieki ir sociāli neaizsargāti. Maksājot uz rokas vairāk nekā būvniecības uzņēmumos, kas maksā visus nodokļus, šie darboņi aizvilina darbaspēku, saasinot tā trūkumu nozarē vēl vairāk.

Kvalificētais darbaspēks, kura ļoti trūkst Latvijā, no šīs nesakārtotās vides joprojām aizplūst uz ārzemēm.

Patlaban gadījumos, kad neliela daļa privāto pasūtītāju izvēlas nolīgt būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, lielākajai daļai pasūtītāju nešķiet pieņemami maksāt PVN no jau tā augstajām darbaspēka izmaksām. Šis būtu valstiski risināms jautājums un iespēja būtisku daļu darījumu legalizēt. Biežāk privātie pasūtītāji izvēlas melnās ekonomikas darboņus, lai ietaupītu, taču nereti summas, ko ēnu būvnieki pieprasa, ir nekaunīgi lielākas par legāli strādājošo būvkomersantu piedāvājumu, kas pie tam vēl garantē darba rezultātu un maksā nodokļus, lai viņu darbinieki saņemtu sociālās garantijas.

Motivēt iznākšanu no melnās ekonomikas

LBA biedri pieprasa – ir jānovērš ēnu ekonomika būvniecībā! Mūsu valstī līdz šim būvnieki nav manījuši centienus samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā pēc būtības, tādēļ aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas.

Tas kaut vai minimālā apmērā piespiestu maksāt nodokļus un daļēji konkurenci par darbaspēku padarītu godīgāku.

Lai apzinātu un legalizētu šo sektoru, ir viegli pieejami un izmantojami dati gan par izniegtajiem kredītiem privātmāju būvniecībai, gan izsniegtajām būvatļaujām.

Būvuzņēmēji jau drīzākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, kā arī regulējumu ievestajam darbaspēkam noteikt tādu pašu darba samaksu kā vietējam darbaspēkam. Tas būtu īstermiņa risinājums ilgstošajam un samilzušajam darbaspēka trūkumam būvniecībā.

Vajadzīgs skaidrs plāns

Visbūtiskākais nozarē – būvkomersantiem ir nepieciešama pārdomāta un valstiska plānošana, skaidri zināmi nosacījumi un plāni vismaz 5–10 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamajiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei. Pašlaik, kad 2023.gads jau tuvojas izskaņai, joprojām nav skaidrības par turpmāko ESF līdzekļu apgūšanu.

Būvnieki prognozē apjomu kritumu un darba trūkumu tuvākajā laikā.

Daudziem būvniekiem jau šī ziema var izrādīties liktenīga. Apjomu kritums atkaļ ļaus lielajiem ģenerāluzņēmējiem diktēt un nospiest cenas, ko maksā apakšuzņēmējiem, tas var novest pie uzņēmumu maksātnespējas un iedzīt tos vēl dziļāk pelēkajā vai melnajā ekonomikā.

Visas minētās problēmas rada nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē, un līdz ar to arī godīgie būvuzņēmēji zaudē interesi par būvniecības vides sakārtošanu. Ja būvnieki nesagaidīs un neredzēs progresu problēmu risināšanā un sakārtošanā, jāatzīst, ka liela daļa ir gatavi lauzt un zaudēt panākto ģenerālvienošanos, neredzot tai jēgu.

Jādarbojas kopā

Latvijas Būvnieku asociācija uzsver, ka darba samaksas paaugstināšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai, saistītai ar darbaspēka kvalifikāciju un ražīgumu un jāattiecas uz visiem nozarē strādājošjaiem, tostarp uz tiem, kas strādā privātajā sektorā. Ģenerālvienošanās par algu paaugstināšanu ir tikai viens no risinājumiem, kam jāstrādā kompleksi ar citu nozares problēmu risinājumiem.

LBA sagaida, ka arī arodbiedrību pārstāvji iesaistīsies nozares sakārtošanā, kurā visiem jādarbojas kopā – gan darba devējiem, gan darbiniekiem.

LBA sagaida produktīvu un aktīvu turpinājumu sāktajai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un rosina jau nākamajā ģenerālkomitejas sēdē lemt par risinājumiem minētajām problēmām, lai sakārtotu nozari, ļautu būvniekiem saskatīt ģenerālvienošanās nozīmi, jēgu un spēku, un saglabātu to.

Normunds Grinbergs ir Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs.

Komentāri (1)

Egils Rupeks 26.09.2023. 14.09

un kā būtu ar jaunām tehnoloģijām un efektīvu darba organizāciju būvniecības nozarē?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu