Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadus – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību sāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji. Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm.
Izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki nekā aizvadītie. Līdzās lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.
Latvijā ik gadu vairāk nekā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par problēmām, ar kādām sastopas cilvēki. Tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību.
Šādu iniciatīvu rezultātā mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā.
Tas ir liels atspaids tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.
Spēja reaģēt uz problēmām un meklēt risinājumu, kamēr citi gaida valsts finansējumu vai politiskos lēmumus, ir svarīga notariāta kultūras sastāvdaļa. Pēdējās divās desmitgadēs notariāts ir ieguldījis vairāk nekā 2 miljonus eiro no saviem līdzekļiem, lai izveidotu sabiedrībai noderīgus rīkus. Vien retais zina, ka interaktīvais portāls klienta saziņai ar notāru DigiNotārs tapis pēc notāru iniciatīvas un Latvijas iedzīvotāji ir vienīgie Eiropā, kuriem kopš 2018.gada tiešsaistē pieejami visi notāra pakalpojumi.
Sejas atpazīšanas sistēma un biometrijas datu pārbaude ir jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, kuri ļauj iedzīvotājiem justies droši par savu darījumu partneri, saņemot attālinātu pakalpojumu. Dokumentus var apliecināt ar e-Apostille, un aizvadītajā desmitgadē notāri kļuvuši par uzticības pakalpojuma sniedzējiem, sākot izsniegt eParaksts Mobile. Nav pārsteigums, ka notariāta darbība digitalizācijas jomā ir novērtēta ar vairākiem Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciajas (LIKTA) apbalvojumiem “Platīna pele”, tostarp sejas atpazīšanas sistēma atzīta par labāko kiberdrošību veicinošo iniciatīvu.
Tiesa, daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām noraidoši izturas pret tehnoloģiskiem jaunievedumiem, tai skaitā pret elektroniskā paraksta lietošanu, un dod priekšroku nevis ērti izmantojamiem digitālajiem pakalpojumiem, kas būtiski samazina gaidīšanu rindā, bet gan klātienes konsultācijām. Taču mēs apzināmies, ka jebkuru pārmaiņu iedzīvināšana prasa laiku, un bez pārmaiņām mēs neiztiksim.
Nākamā – ceturtā – desmitgade nepārprotami paies mākslīgā intelekta zīmē.
Tehnoloģijās balstītu risinājumu loma pieaug ikvienā dzīves jomā, un redzam, ka tuvākajā nākotnē šādu instrumentu, tostarp mākslīgā intelekta izmantošana pieaugs arī notāru darbā. Esam gatavi izmantot mākslīgo intelektu, lai uzticētu tam liela apjoma informācijas savākšanu sankciju pārkāpšanas un naudas atmazgāšanas jautājumos un mantojuma lietās. Mākslīgais intelekts varētu palīdzēt risināt sākotnējo komunikāciju ar klientu un ne tikai. Tieši pašlaik ir īstais brīdis rast atbildes uz jautājumiem, kā mākslīgā intelekta instrumenti var uzlabot notāra un klienta komunikāciju, kādu ikdienas notāra darbību izpildē būtu efektīvi izmantot mākslīgā intelekta instrumentus un kādi noteikumi vai pamatprincipi būtu ietverami Notariāta likumā, lai notārs drīkstētu izmantot dažādus mākslīgā intelekta instrumentus.
Taču vienlaikus līdzās tehnoloģiju integrācijai notāru darbā ir virkne citu jautājumu, kas notariātam un arī Latvijas tiesu sistēmai ir aktuāli un nākotnē kļūs tikai svarīgāki. Kvalitatīvu cilvēkresursu piesaiste jau ir pasaules problēma. Vācu kolēģi tieši šīs problēmas dēļ ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumus, lai aizstātu juristus, kuri pietiekami nepārvalda vācu valodu un tāpēc nespēj sagatavot darījuma dokumentus. Jārisina jautājumi, kas skar notāru darba efektivizāciju, un daudzi citi.
Latvijas notāri 30 gadu laikā ir apliecinājuši aizrautību, dedzību, kompetenci darbā, veidojot Latvijas tiesisko vidi, un tieši tādi cilvēki mums būs vajadzīgi arī turpmāk. To neaizstās neviena tehnoloģija.
Gribu iedrošināt katru cilvēku un katru institūciju negaidīt kādu darām to, ko paši varam izdarīt.
Politiķi nav vienīgie, kuri var virzīt vai pieņemt mums vēlamus lēmumus. Tikai ar proaktīvu rīcību un pilsonisko līdzdalību mēs spēsim uzcelt tādu Latviju, kurā gribam dzīvot paši un kurā gribēs dzīvot mūsu bērni.
Autors ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs.
Pagaidām nav neviena komentāra