Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas jaunā vadītāja Alise Nicmane-Aišpure vēlas stiprināt ģimenes ārstu institūciju, kurai nenāk par labu nestabilais finansējums un birokrātisku papīru kalni
Lai jūs nemulsina virsraksts: kad daktere Nicmane-Aišpure augustā stājās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadībā, jo organizācijas līdzšinējā līdere Sarmīte Veide pēc ilgiem gadiem darbu atstāja, radās iespaids, ka nu pie vadības stūres būs ārste no jaunās paaudzes. Tā gluži nav: Nicmane-Aišpure rezidentūru absolvēja pirms gandrīz 20 gadiem. Vienmēr sapņojusi būt tieši ģimenes ārste, viņa savu darba pieredzi raksturo tā: «Tiem zīdainīšiem, kurus mammas veda pie manis, tagad ir astoņpadsmit gadu.» Dakteres praksē Rīgas centrā ir divtūkstoš pacientu, ieskaitot bērnus. Arī asociācijas darbs viņai labi zināms — gadiem bijusi tās valdē. Viņa īsi, mazliet kautrīgi pastāsta, ka pieredzējusī kolēģe Veide jau pasen sacījusi, ka tieši Nicmane-Aišpure varētu reiz pārņemt organizācijas vadību, jo viņu no sirds interesē ģimenes ārstu institūcijas darbības uzlabošana, kā arī padodas redzēt laukumu, sakārtot lietas.
Pirmdienas pēcpusdienā jaunā ģimenes ārstu līdere savā praksē (no ēkas logiem var redzēt Dailes teātra sānu) uzmet aci manis pusdienu vietā atnestajiem pīrādziņiem un kūkām un ienes tās blakus kabinetā kolēģēm. Piedāvā kafiju, meloni. Palieku pie ūdens glāzes, jokojot, ka manam holesterīna līmenim nudien vajag mazāk kafijas un smalkmaizīšu.
Čalot dakterei nav laika, jo, pabeigusi darbu ar pacientiem, pēc intervijas grasās ķerties pie milzīgām dokumentu kaudzēm, kas rindojas uz galda. Viņa atkārto, ka ģimenes ārstu darbu apgrūtina tā sauktais «papīru darbs» — joma ir pārregulēta ar noteikumiem un prasībām. Laiku, ko pavada datorā pie pārskatiem, ārsti gribētu veltīt svarīgākajam: pacientam, kurš gaida.
Vai pacienti sagaidīs valsts apmaksātas analīzes? Tas ir jaunākais skandāls, kas skāris veselības aprūpes sektoru: laboratorijas izteikušas Veselības ministrijai brīdinājumu, ka turpināt analīžu veikšanu par valsts naudu būs problemātiski, bet Centrālā laboratorija no 15. septembra tās veiks tikai valsts apmaksātās kvotas ietvaros, proti, pacientiem būs jāstāv rindā uz pakalpojumu. Iemesls ir tāds, ka valsts nav pilnā apmērā norēķinājusies par 2022. gadā veiktajām analīzēm, bet solītais naudas apjoms 2023. gadā izlietots jau gada pirmajos mēnešos, kad bijis daudz pacientu. Centrālās laboratorijas pārstrāde jau vasarā bija pieci miljoni eiro, bet E. Gulbja laboratorijas — gandrīz divarpus miljoni. Kā tādos apstākļos pacientus nosūtīt uz analīzēm? Daktere Nicmane-Aišpure par situāciju mierīgi saka: «Pārsteigumi mūsu jomā uzplaiksna visu laiku, gadiem. Es īsti pat nezinu, kas mūs vēl varētu izbrīnīt.» Šajā skandālā viņu visvairāk uztraucis, ka ierēdņi izrēķinājuši: visnerentablāk esot ņemt analīzes ģimenes ārstu praksēs attālos lauku rajonos. «Tas ir ārprātīgi. Tur cilvēkiem nav citu iespēju, kā nodot analīzes pie sava ģimenes ārsta. Jā, reizēm tās analīzes nepasaka neko, bet reizēm pasaka visu. Tās ir būtiskas.» Viņa uzsver, ka ģimenes ārsta darbs ikdienā nav iedomājams bez iespējas nosūtīt pacientu uz analīzēm un redzēt to rezultātus. «Mēs trīsdesmit gadus izliekamies, ka veselības aprūpē apmaksājam visu. Realitātē apmaksājam tikai tik, cik valsts budžetā atvēlējusi, un cilvēki ikdienā jūt, ko tas nozīmē. Viņi netiek uz izmeklējumiem, pie speciālistiem. Ļoti daudz no valsts apmaksātā kombinējas ar maksas medicīnu.» Arī viņas pacienti bieži izmanto maksas pakalpojumus — nosūtījums ir, bet par valsts naudu jāgaida garā rindā. «Viņi iet par maksu un tā ātrāk tiekam uz priekšu pie risinājuma. Tomēr Latvijā ir daudz cilvēku, kuri maksas pakalpojumus nevar atļauties — seniori, cilvēki attālākos reģionos. Viņi tāpat bieži saka: dakter, man neko nevajag, tikai tā, lai varu izravēt savu dārziņu. Uz pilsētu nodot analīzes nebrauks.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.