Postošajā vētrā, kas 7. augustā šķērsoja Zemgali un Kurzemi, gāja bojā vai tika smagi savainoti desmitiem stārķu un dzērvju. Vairums izdzīvojušo putnu vairs nekad nepacelsies spārnos, bet radīs mūža patvērumu zem Drauga spārna — biedrības, kuru vada cilvēki ar spārniem, jo viņi ir putnu eņģeļi
Nākamajā rītā pēc vētras šķita, ka visi šausmīgie attēli un video ar vēja un lielgraudu krusas nopostītajām ēkām, tīrumiem, dārziem un sadauzītām automašīnām jau redzēti. Bet medijus un sociālos tīklus pāršalca jauni, sirdi plosoši skati ar bojā gājušiem un sakropļotiem putniem. Vairums no tiem bija Latvijas ainavai, mūsu mājām un sirdīm tik tuvie svēteļi. Lauzti spārni un kājas, norautas ķermeņa daļas, krusas izsistas acis. Daudziem pa knābi nāca asinis. Cilvēki raudādami uzlasīja šo vētras «ražu», apglabāja mirušos un meklēja palīdzību vēl dzīvajiem.
Tik plaša stārķu bojāeja bija ārkārtas gadījums. Skaidrojums vienkāršs — augusta sākumā stārķi vēl nebija aizlidojuši. Jaunuļi izvesti no ligzdām, visi pulcējās pļavās un tīrumos, lai barotos un uzkrātu spēkus migrācijai. Atklātās vietās stārķi bija neaizsargāti pret stihiju. Platie spārni un garās kājas ļāva vējam tos sagrābt, svaidīt un triekt pret zemi, lielgraudu krusa kapāja gulošos. Līdzīgs liktenis piemeklēja dzērves, taču ne tik dramatiskos apmēros.
30 smagi ievainoti stārķi un četras dzērves nonāca Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrībā Drauga spārns Pūres pagastā. Biedrība jau 13 gadus palīdz nelaimē nonākušiem savvaļas putniem — ārstē, baro un atkopj, lai palaistu atpakaļ debesīs, tomēr daudziem pacientiem šī vieta kļūst par mūža pansiju.
Šobrīd biedrības paspārnē mīt gandrīz 2000 visdažādāko sugu putnu, sākot ar aizsargājamo jūras ērgli vai eksotisko Sāmsalas dižpīli un beidzot ar parastām žubītēm. Visa Latvijas «putnu grāmata» vienkopus. Raibajā barā iefiltrējies arī viens gailis. Vairākas dienas klīdis pa Jūrmalu, nabaga apjukušais vecpuisis nogādāts pie Drauga spārna, kur tagad rītos ar skaļu dziedāšanu modina savus savvaļas ciltsbrāļus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.