Sakņu sajūta

Kinorežisors Žulijens Nuhums Kulibali (29) festivālā Survival Kit eksponēs vēsturi — foto un atmiņu arhīvu Gaisa dārzs, kas ļaus tagadējām acīm paskatīties uz viņa un citu afrolatviešu bērnību Latvijā

Ar multimākslinieku, kā es viņu pie sevis dēvēju, Žulijenu Nuhumu Kulibali iepazinos pirms diviem gadiem — toreiz viņš bija viens no kinofestivāla Riga IFF komandas. Tramvajam zvanot, pie pastmarkas lieluma galdiņa uz Miera ielas trotuāra norunājām vairāk nekā divas stundas. Mani fascinēja Žulijena dzīvesstāsts un tas, ar kādu vieglumu viņš runāja par savu dzīvi, kurā nav trūcis dažādu grūtību. «Kā jau visiem,» viņš vēlāk teiks.

Otrreiz tiekamies šogad septembra sākumā, vēlā sestdienas vakarā, un atkal runājam par dzīvi, mākslu, kino un dzīves līkločiem. Šoreiz tāpēc, ka Žulijens ir viens no māksliniekiem, kura darbi būs redzami Vidzemes jeb Matīsa tirgū notiekošajā starptautiskajā laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit. No šīs ceturtdienas Žulijens veidos, kā pats saka, «dzīvo arhīvu» — vēsturisku fotoarhīvu, kas atspoguļos atsevišķu cilvēku subjektīvo vēsturi.

Kad vaicāju, kā tad viņu īsti dēvēt — par kinorežisoru (viņš studējis kinorežiju un uzņēmis filmu Aviācijas institūta bērni), par kultūras projektu vadītāju (jo strādā biedrībā Ascendum, kur vada visdažādākos kultūras projektus), par producentu (viņš ir raidījuma Zaļgalvis producents) vai kinolektoru —, Žulijens smejas, ka pēc padomju laiku labākajām tradīcijām viņš jādēvē par kultūras darbinieku, jo tik dažādi ir viņa darbi. 

Bet, ja nopietni, galvenais viņa dzīvē esot kino kūrēšana. «Esmu to darījis ārzemēs, arī Latvijā — strādājis gandrīz visos kinofestivālos, kas šeit notiek.» Nākamais lielais solis esot šādas tādas kinolietas ārzemēs (māņticība par tām liedz runāt, pirms īstenojušās), bet pavisam drīz Žulijens īsfilmu festivālā 2Annas veidos kvīru kino jeb LGBT ievirzes programmu. «Tādai jābūt katrā sevi cienošā festivālā,» viņš uzskata.