Mērķis ir viens — visiem bērniem pieejama kvalitatīva izglītība. Lai noskaidrotu, vai skolas un paši vecāki neliek tai sprunguļus riteņos, vācot dažādus ziedojumus, tiesībsargs šovasar veica apjomīgu izpēti. Vairumā pašvaldību atklājušies likumpārkāpumi, stāsta Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere
Divas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma nav vienkārši atrast brīvu brīdi Lailas Grāveres darbu grafikā, tāpēc pusdienlaikā tiekamies Tiesībsarga biroja sapulču zālē. Te nule noslēgusies apspriede, tāpēc pa vēdināšanai atvērtajiem logiem ieplūst vasaras nogales vēsais gaiss un pilsētas burzma.
Laila Grāvere vada Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļu un tikko atgriezusies no Saeimas Izglītības komisijas sēdes, kur spriests arī par papildu finansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei. Lai skolēnam vai bērndārzniekam būtu pieejams viss mācībām nepieciešamais, līdzekļi plūst pa trim kanāliem — no valsts budžeta, no pašvaldību budžeta un no vecāku maciņiem. Salīdzinot ar pārējiem, vecāku daļai vajadzētu būt tikai sīkai uzrdziņai. Atbildības sfēras gana sīki noteiktas Izglītības likumā. «Likums skaidri pasaka — vecākiem savu materiālo iespēju robežās ir jāpērk kancelejas preces, apģērbs un apavi, kā arī materiāli tam, ko bērns rada savām vajadzībām. Bet tas, kas nepieciešams obligātā satura apguvei, ir jānodrošina skolai,» skaidro Grāvere. Uzsvars šeit jāliek uz «savu materiālo iespēju robežās» — tas nozīmē, ka ikviena ģimene pati var lemt, kādas lietas pirkt un par kādu cenu.
«Tiesībsargs pirmo reizi fundamentāli pievērsās mācību līdzekļu jautājumam 2013. gadā, tad tika izdarīti būtiski grozījumi Izglītības likumā, nosakot, kurš par ko maksā,» stāsta Grāvere. Pirms desmit gadiem par normālu varēja uzskatīt arī situāciju, kad vecāki iegādājas ne tikai burtnīcas un rakstāmlietas, bet arī mācību grāmatas, pat krāsu skolas remontdarbiem un tualetes papīru. Turklāt nevis brīvprātīgi, kā tas var notikt joprojām, bet saņemot no skolas konkrētas prasības.
Kopš tā laika situācija būtiski mainījusies un vecāki savus pienākumus un tiesības apzinās aizvien labāk. Tomēr pēdējā laikā atkal saņemtas sūdzības, ka vecākiem izsniegto mācību līdzekļu sarakstos likuma tvērums kļūst aizvien izplūdušāks. «Sākām saņemt signālus, ka sarakstos, ko skola izsniedz vecākiem mācību gada beigās vai pirms jaunā mācību gada sākuma, atkal ir ieviesušies mācību līdzekļi, kuriem tur nebūtu jābūt.» Turklāt materiālos ieguldījumus prasa ne tikai mācību iestāde, bet arī paši vecāki, vācot naudu dažādiem fondiem, ziedojumiem vai dāvanām. «Ir grupiņas nauda, klases nauda, fonda nauda,» uzskaita Grāvere.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.