Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma galvenie pieturas punkti
Par rudens iestāšanos vēsta ikgadējais Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kas šogad norisinās jau 27. reizi. Šis kinofestivāls ir sociālpolitisko aktualitāšu revīzija, kas atšķirībā no nemitīgi zibsnījošām ziņām piedāvā izsvērtas pārdomas par pasauli, kurā dzīvojam. Liela daļa tēmu jau kādu laiku ir bijušas aktualitāšu vidū (Krievijas iebrukums Ukrainā), savukārt citas aplūko jaunās tendences, piemēram, kādā virzienā pasauli ved apsēstība ar pārstrādāšanos un meritokrātiju, vai ko nozīmē kalpot lielākas idejas vai aicinājuma vārdā — vienalga, vai tas būtu klosterī vai savas valsts karadienestā.
Kompakto 12 filmu programmu papildinās arī sarunas ar kinoveidotājiem, kas ir īsta svētība, jo, ticiet, jautājumi būs un to būs daudz. Te trīs filmas — pieturas punkti, ap kuriem sākt plānot savu foruma apmeklējumu.
Viņas kalpo aicinājumam
Lietuviešu režisores Marijas Stonītes Trauslajās karotājās redzam filmas varones taisām atspiedienus. Viņām jānokārto fiziskās sagatavotības tests. Savukārt Martas Smerečinskas darbā Kristus līgavas dienasgrāmata režisores māsa Nastja, nododot zvērestu pirms stāšanās klosterī, līdzīgā kustībā gulstas skūpstīt zemi. Gan Stonītes, gan Smerečinskas varones ir dienesta un kalpošanas tērpos — vienādās drānās (formās un tunikās), kas atsedz tikai seju. Skatoties šo seju tuvplānos, piezogas šaubas, vai tiešām vienādie tērpi padara cilvēkus līdzīgus vai, tieši otrādi, izceļ katra unikālos vaibstus.
Trauslajās karotājās dokumentētas sievietes, kas brīvprātīgi iestājas Lietuvas armijā — daļa ar ļoti ideālistiskām gaidām. Dienests izrādās grūtāks, nekā viņas iztēlojušās, un dienu skaitīšanu līdz mācību sākumam nomaina dienu skaitīšana līdz to beigām. Lai arī ir interesanti ielūkoties militāro mācību procesos, Stonītes filmā ieaustas vairākas ainas (poētiskas metaforas ar putniņiem un mārītēm), kurās sievietes, kā vēsta filmas nosaukums, atainotas kā fragilas būtnes. Dzimums, kas fizioloģiski apveltīts ar spēju deviņus mēnešus iznēsāt bērnu un pārciest fiziski tik prasīgu procesu kā dzemdības, tomēr ar šādu stereotipisku trauslumu neasociējas. Tomēr, par spīti epizodiskajām atkāpēm, Stonītes ciešais vērojums ir saistošs, varoņu vaibstos lieliski nolasāms viss: izturība, cīņa pret ārējiem apstākļiem, kā arī psiholoģiskā sloga smagums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.