Savu vēsturi meklējot • IR.lv

Savu vēsturi meklējot

Vilis Kasims, rakstnieks un tulkotājs

Latvijā uzaugušās itāļu rakstnieces Marinas Žarres memuāri Tālie tēvi ir skaudrs pieaugšanas stāsts

Brīžiem lirisks, brīžiem dusmu pilns — tāds ir itāļu rakstnieces Marinas Žarres stāsts par savu dzīvi, kas aizved viņu no Latvijas uz Itāliju, no bezcerīgas cīņas par mātes atzinību pie desmitgadēm ilgas sevis apslāpēšanas. Par spīti izkoptajai, arī latviski skaisti atveidotajai valodai, Tālie tēvi nav viegla, atpūtinoša lasāmviela, bet gan došanās kopā ar autori viņas pašanalīzes ceļojumā. Un Žarrei tā bieži nozīmē sirds asiņošanu un sāpīgi skaudru skatījumu uz saviem tuviniekiem un apkārtējo pasauli.

Lai gan Latvijā lielāko interesi par Tālajiem tēviem varētu izraisīt autores biogrāfija — Žarre uzauga pirmskara Rīgā, viņas māte te bija ieradusies mācīt itāļu valodu un kļuva par pirmo sievieti docētāju Latvijas Universitātē —, šī tomēr nav grāmata par Latviju. Pat aprakstot šeit pavadīto bērnību, apkārtējā vide lielākoties ir fons autores pašizziņai un ģimenes attiecību analīzei. Tomēr arī tas ir interesants ieskats Latvijas pirmskara pasaulē, kas papildina šim laikposmam veltīto literatūru ar ārzemnieku pieredzes skatījumu.

Žarres Latvija galvenokārt ir vācvalodīgā Rīga, kā arī Bišumuiža — «vectēva īpašums uz salas Daugavā» — un Valteres muiža Jūrmalā, kur ģimene slēpās pēdējos šeit pavadītos mēnešus. 

Viņas māte Latvijā satika un apprecēja vāciski runājošu ebreju vīrieti Zamuelu Gersoni, kurš bija Michelin pārstāvis Baltijas valstīs, tad izšķīrās un 1935. gadā ar abām meitām atgriezās Itālijā, dzimtajā Torre Pelličē. Vienīgā piemiņas lieta, kas autorei palikusi no Latvijas, ir zili balti rūtaina krūzīte — un, protams, atmiņu ainas. Piemēram, tuvējais mežs, kurā «Jāņu naktī biju redzējusi nozūdam zemniekus ar lāpām», bet pirms aizbraukšanas Marina redz nesen izšķīlušos pīlēnus, kas apstājas, kad tiem zemnieku ratos garām pabrauc Marinas ģimene. «Aiz mums, jau uz visiem laikiem sastindzināta kustībā, kopā ar šiem putnēniem gaišajā mežmalā apstājās mana bērnība.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu