Zemgales viducī, klusajā Glūdas pagastā, paslēpusies vecākā Kurzemes un Zemgales hercogistes muiža, kuras nosaukums gadsimtu gaitā latviskojies līdz vārdam «Bramberģes». Tās glābšanu uzņēmusies Gunāra un Ilzes Pavloviču ģimene
Nezinātājam viegli izbraukt cauri Glūdai, pat nepamanot koku ieskauto Bramberģes muižu. Bet, ja ierauga, tad noteikti aiziet līdz vārtiem, kas celti 16. gadsimta beigās, atdarinot viduslaiku piļu nocietinājumus. Vārti būvēti kā divstāvu tornis, pirmajā stāvā ir caurbrauktuve, bet otrajā — galerija ar trim kolonnām un balustrādi. Sen vairs nav ceļa, kas veda pāri Bramberģes strautam cauri šiem vārtiem, bet paši vārti ir viena no retajām senās godības liecībām.
«Kad pirmo reizi atbraucām, bijām pārsteigti, cik šeit ir skaisti,» Ilze Pavloviča atceras 2017. gada pavasari, kad kopā ar vīru Gunāru ieradās paskatīties, kāda izskatās toreiz izsolē izliktā Bramberģes muiža. Arhitekti un kultūras mantojuma eksperti šo ļaužu pamesto manierisma stilā celto ēku bija ierindojuši Latvijas apdraudēto kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā. Bet Pavloviči nešausminājās par postažu, viņi priecājās par dzeltenajām tulpēm, kas ziedēja pie muižas izveidotajā ainaviskajā parkā.
Ilze atceras, tā bija Mātes diena, kad viņa iegāja tulpju klājienā un, laimīgi smaidīdama, dziļi ieelpoja ziedu smaržu. Tolaik Pavloviču meitiņām Sofijai un Marijai tuvojās pirmā dzimšanas diena, un vecāki nolēma meitām uzdāvināt muižu. Izsolē nosolīja vislielāko sumu un, pārvarot dažus juridiskus apgrūtinājumus īpašuma pārņemšanā, jau septembrī rīkoja pirmo lielo talku apkārtnes sakopšanai.
«Ja toreiz zinātu, kas mūs sagaida, droši vien nepiekristu muižas iegādei,» tagad saka Ilze. «Par to naudu, ko esam ieguldījuši muižas teritorijā un ēkas iztīrīšanā un glābšanā, būtu varējuši nopirkt mazu namiņu meža malā un laimīgi tajā dzīvotu.» Tomēr Pavlovičiem ir milzu apņēmība atdot ēkai un parkam kaut daļu kādreizējās spozmes. Un ir arī liels sabiedrības atbalsts, jo Zemgalē vajag vairāk uzskatāmu liecību, ka reiz tā bijusi daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.