Kā graudu ražu ietekmē nelabvēlīgie laika apstākļi? Tā būs par vismaz 30% mazāka, bet Vidzemē situācija ir pavisam traģiska, saka Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš
Šis ir karstākais ražas novākšanas laiks, kad tiekos ar Juri Lazdiņu viņa saimniecībā Lazdiņi Dobeles novada Krimūnu pagastā. Tā ir viena no modernākajām Latvijā, specializējusies uz graudaugiem. Lazdiņa saimniecībā 600 hektāros aug ziemas kvieši, 260 — rapsis, vēl vairāk nekā 100 hektārus kopā aizņem rudzi, auzas, zirņi un pupas. «Šogad apstākļi sakrita tā, ka gan rapsis, gan kvieši bija kuļami vienā laikā, arī zirņi teju būs gatavi. Augusts nav tas laiks, kad varu sēdēt kantorī un drukāt dažādas atskaites,» stāsta zemnieks.
Vai stundām pusdienot… Tāpēc mēs runājot iebaudām tikai kafiju un kūku, ko esmu atvedusi ciemkukulī. Tūlīt pēc intervijas zemnieks dosies pie kombaina āķēt klāt platformu, pa kuru birst graudi. No rīta, gaidot mani, viņš jau paguvis sagatavot darbam kombainu. Meteoroloģiskā prognoze liecina, ka ap sešiem septiņiem vakarā varēs braukt uz lauka. Normālos apstākļos varētu strādāt 12 vai pat 14 stundas no vietas, bet šogad laikapstākļu dēļ neesot sanācis strādāt nevienu pilnu dienu, tikai pa četrām piecām stundām. «Ko iepriekš paveicām vienā dienā, šobrīd trijās.»
Salnas vai drīzāk sals pavasarī, ilgstošs sausums, tagad lietavas… Kādu iespaidu laikapstākļi atstājuši uz graudu ražu? Un kuri Latvijas novadi cietuši īpaši?
«Pirmie ietekmējošie faktori bija mitrums pavasarī pirms salnām. Marts bija nokrišņiem bagāts, augsne bija pārāk piesātināta ar mitrumu, un tas nelabvēlīgi ietekmējis augu attīstību. Laukos, kur veikta aršana, ir labākas ražas, savukārt laukos, kur bijusi minimālā apstrāde vai tiešā sēja, ražas nav tik augstas.» Lazdiņš gan saka: tā var gadīties, un par to nebūtu sevišķi liela uztraukuma, ja vien nebūtu sekojušas salnas un tad sausums. «Pašreizējās lietavas vēl nav ietekmējušas, bet kurš apstāklis cik procentus ietekmējis — to mēs nevaram izrēķināt. Varam tikai pateikt, ka kopumā tas ir atstājis ietekmi uz ražu: mīnus 30 procentu attiecībā pret to potenciālu, kas pavasarī bija,» zemnieks raksturo situāciju savā saimniecībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.