Žaņa Lipkes memoriāls nupat nosvinējis 10. dzimšanas dienu. Direktore Lolita Tomsone stāsta par padarīto un to, kādu redz mūsu sabiedrību ceļā uz savstarpēju sapratni, pieņemšanu un patiesu līdztiesību
Latvietis Žanis Lipke kopā ar sievu, mazo dēlu un citiem palīgiem Otrā pasaules kara laikā izglāba 55 Latvijas ebreju dzīvības. Viņa memoriālā Ķīpsalā katru atnācēju sagaida lielā priede un egle — Lipkes stādīti koki. Un melnas malkas čupa kā simbols gan siltumam un drošībai, kuru šeit atrada vajātie ebreji, gan peklei un pelniem, kādos pārtapa viņu iznīcinātās ģimenes un dzīve. Pēc memoriāla jubilejas svinībām malkas kaudzi grezno baltu rožu pušķis. Tas šķiet tik poētiski un daudznozīmīgi — pat tumšākā nakts sevī slēpj gaidāmās dienas gaismu. Tam ticēja gan cilvēki Otrā pasaules kara laikā, gan tie, kuri šodien cīnās par dzīvību un brīvību karā Ukrainā.
Lolita Tomsone pazīstama kā spilgta gaismas cīnītāja, kas iestājas par visām sabiedrības grupām, kuras tiek marginalizētas vai diskriminētas. Pirms 100 gadiem viņa kļūtu par kādas Aspazijas lugas varones prototipu — brīva, drosmīga un skaista amazone. Tomsone ir dažādu sabiedrisko diskusiju moderatore, aktīviste, publiciste, bezbaile un asprāte.
Nupat savā feisbuka profilā publicējusi Bārbijas drauga Kena attēlu ar Valsts prezidenta vaibstiem, viņa sastapa Edgaru Rinkēviču Demokrātijas festivālā Kuldīgā un taisni vai nezināja, kur acis likt… Bet viss beidzies labi un draudzīgi: «Lūk, tā ir īsta demokrātija!» viņa smejas.
Pirms kļuva par Lipkes memoriāla direktori, Lolita 14 gadus dzīvoja Jeruzalemē, tāpēc Izraēlu jūt kā savas otrās mājas un ivrits viņai nav iemācīta svešvaloda, bet otra dzīves valoda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.