Kā Fēnikss no pelniem • IR.lv

Kā Fēnikss no pelniem

Raitis Freimanis, SIA Freimans Timber Constructions īpašnieks. Foto — Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš
Ilze Šķietniece

Latvijā lielākais koka jumta kopņu ražotājs Freimans Timber Constructions gatavs noturēt līdera pozīciju. Tā produkciju novērtē klienti arī Francijā

Sportiskais azarts un neatlaidība ir īpašības, kas raksturo uzņēmēju, agrāko desmitcīņnieku Raiti Freimani. Par spīti pirmā sāktā biznesa neveiksmei un ugunsgrēkam vēlāk atdzimušajā ražotnē, viņš turpina virzīties uz priekšu un sasniegt savus mērķus. Freimans Timber Constructions izgatavotās jumta kopnes izmanto lielākie nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā, pamazām izdodas iekarot arī ārvalstu tirgu. Lai gan ražotne atrodas Kuldīgas pusē — tātad osta un Skandināvija nav tālu —, uzņēmuma īpašnieks vairāk skatās Dienvideiropas virzienā. Labas tirgus iespējas uztaustījis Francijā. 

Ikdienā Freimanis biežāk sastopams Rīgā, kur atvērts kompānijas birojs. Tas ļauj nodrošināt ne tikai atbilstoši kvalificētus darbiniekus, bet arī pārstāvniecību plašākā Latvijas teritorijā. Uz ražotni uzņēmuma vadītājs atbrauc salīdzinoši reti. Pastāvīga kontrole klātienē neesot nepieciešama. Te strādā uzticami cilvēki. «Viņi ir mūsu vērtība,» ar lepnumu saka Freimanis un sevišķi uzslavē ražošanas vadītāju Jāni Jocu. Viņš ir viens no ilggadējiem darbiniekiem, kas mūsdienās ir retums. Arī Kuldīgā, tāpat kā citviet Latvijā, nav viegli atrast cilvēkus, kas grib ne tikai saņemt lielu algu, bet arī kārtīgi strādāt. 

Ierobežotā darbinieku pieejamība likusi domāt par uzņēmuma iekārtu modernizēšanu un procesu automatizēšanu. Tādējādi izdevies panākt arī daudz augstāku ražošanas efektivitāti. Attīstībai cenšas izmantot tikai pašu finansējumu, kas dod stabilitātes sajūtu — nav nekāda riska. Freimanis to salīdzina ar iešanu pa ledu. Labāk lēnām, maziem solīšiem, nevis lieliem lēcieniem, bet ar draudiem ielūzt. 

Pārbaudījumi

«Es no darba nebaidos. Ja vajag — nāku un džekiem palīdzu,» izrādot ražotni, stāsta Freimanis. Iztālēm redzamas viņa vecāku lauku mājas. Uz turieni ģimene pārcēlās pēc tam, kad radās iespēja atgūt padomju varas nacionalizēto dzimtas īpašumu. Saimniecībā audzēja dārzeņus, turēja trušus, vistas, taču ar laiku no tā atteicās. Īpašumā esošās ēkas kļuva par dēla biznesa starta kapitālu. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu