Vismaz pusotra gadsimta garumā greznais Bīronu dzimtas īpašums — Svētes pils — tika pielāgots armijas vajadzībām, līdz to noplicināja līdz grausta stāvoklim. Artūra Blumfelda un Mārītes Bahromkinas ģimene pili nopirka, jo vēlējās tai atdot vismaz daļu spozmes
Līdz nesenai pagātnei bija noticis viss iespējamais un arī neiespējamais, lai 1774. gadā pēc hercoga Pētera Bīrona rīkojuma celtā vasaras rezidence izčabētu kā nebijusi. Dažādu armiju karavīri divu gadsimtu garumā drupinājuši muižas greznību. Kad 1993. gadā to pameta bijušās PSRS karavīri, visu pārpalikušo, sākot no radiatoriem un beidzot ar kanalizācijas caurulēm, aiznesa 90. gadu «biznesmeņi». Svētes pils, kuras telpu platība ir vairāk nekā 2000 kvadrātmetru, ieauga krūmos un kokos, burtiski kļuva neredzama.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.