Svena Kuzmina romāns par Kārli Skalbi ir vērienīgāks par biogrāfisku apceri
Redaktore Gundega Blumberga uz grāmatas vāka uzreiz brīdina, ka Svena Kuzmina aprakstītais Kārlis Skalbe (1879—1945) ir jauns cilvēks, vēl nav uzrakstījis Kaķīša dzirnavas, nav aktīvi iesaistījies žurnālistikā un politikā, nav parādījis savu nozīmīgumu trimdā. Kuzmina romāns saasina uzmanību uz Kārļa Skalbes līdzdalību 1905. gada revolūcijā, un šie fakti rakstnieka biogrāfijā nav plaši zināmi: 1904. gadā kā politiski neuzticamu Skalbi padzen no skolotāja amata, 1905. gada beigās viņš nodibina un vada žurnālu Kāvi (virsraksts Blāzmotie nemiera saucēji! ir viens no žurnāla reklāmas saukļiem), tāpēc, sākoties 1905. gada notikumu atplūdiem, ir spiests bēgt uz Somiju, vēlāk uz Šveici. Ar to nekas neizbeidzas, pēc atgriešanās Latvijā 1911. gadā sen ierosinātajā žurnāla Kāvi lietā Skalbi tiesā, un divus gadus viņš pavada cietumā.
Romāna Skaistums un nemiers darbība beidzas ar 1905. gada notikumiem, bet aptver desmitgadi pirms. Dzīvi vēl īsti neizprotošs sešpadsmit gadus vecs jauneklis sāk strādāt par grāmatu izplatītāju, velk ragaviņās savu preci no viensētas uz viensētu. Tad kļūst par rakstvedi, tad jau iepazīstas ar Rūdolfu Blaumani, kurš māca viņam ne tikai rakstīt, bet arī uzšuj mēteli. Ar saviem paziņām, viņu vidū Jānis Akuraters, Antons Austriņš, Aleksandrs Būmanis, spriež par sava laika literatūrā notiekošo: kašķīgais Dienas Lapas redaktors Pliekšāns pārsteidzis visus ar savu pirmo dzejas krājumu Tālas noskaņas zilā vakarā, bet Rīgas Latviešu biedrības namā izrāda Aspazijas Sidraba šķidrautu. Īsi sakot, runa ir par jauniem cilvēkiem, kuri kaut kad kļūs par latviešu literatūras klasiķiem, bet pagaidām vēl tikai mācās uzrunāt jaunkundzes, atstāt iespaidu sabiedrībā un izlemt, ko iesākt ar savu dzīvi.
Tomēr Kuzmina romāns neseko sērijas Es esmu… tradīcijai koncentrēties tikai uz aprakstāmās personības dzīvi. Katra otrā romāna sadaļa apraksta notikumus Krievijas impērijā. Tur ir Nikolaja II kronēšanas svinības, kur pūlī Hodinkas laukumā tika sabradāti cilvēki, studentu nemieri Pēterburgas Universitātes svinību laikā, kas beidzas ar ne mazāk asiņainiem sodiem, Pēterburgas Asiņainās svētdienas atskaņas Rīgā ved pie tikpat nejēdzīgas cara kārtības uzraugu vardarbības pret neapbruņotu pūli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.