Lauku un mežu kopēji konstatējuši ievērojamus postījumus sējumos un jaunaudzēs, ko nesis lietus trūkums jūnijā, vēsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) eksperti.
Vasarāju apskate jūnijā liecina, ka kviešu ražība varētu būt 2,82 t/ha (pērn 4,5 t/ha), vasaras rapša – 1,6 t/ha (pērn 1,8 t/ha), griķu – 0,78 t/ha (pērn 1,0 t/ha), kartupeļu – 25,6 t/ha (pērn 24 t/ha).
Ilgstošais sausums postījumus nodarījis arī mežsaimnieku jaunaudžu stādījumos. Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi. Agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20% līdz 30%, vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50%, liecina MKPC speciālistu novērojumi.
Ražu neņemas prognozēt
Pērn pirms Jāņiem, apsekojot vasarāju laukus, augkopības speciālisti solīja labu ražu par spīti iespaidīgajām lietavām, bet šogad neviens pat neuzdrošinoties prognozēt ražas iznākumu. Visu reģionu speciālisti vien bilst – situācija ir slikta vai ļoti slikta.
Zemnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji iepriekš pauduši, ka šogad graudaugu raža varētu būt pat par pusi mazāka nekā pērn, jo sējumi sausuma dēļ nav pietiekami cerojuši. Jāpiebilst gan, ka iepriekšējos 2-3 gados Latvijā novāca rekordlielu ražu, ļaujot graudu un rapša audzētājiem labi nopelnīt ar augstu cenu pasaules biržā, turklāt saņemot Eiropas un valsts subsīdijas.
No mitruma trūkuma cietuši kā graudaugi, tā rapsis visā Latvijā, vēsta LLKC augkopības eksperti. Rezultātā graudaugi veido īsas vārpas, bet vasaras rapsim ir maz sānu dzinumu un mazas ziedkopas. Lai arī atsevišķās vietās Kurzemē ir vairāk mitruma nekā Vidzemē, tomēr Ziemeļkurzemē lietus ir lijis stipri par maz vai nemaz.
LLKC Talsu biroja vadītājs, augkopības speciālists Alfons Spēks: “Esmu agronoms jau vairāk nekā 42 gadus, taču šādu sausumu neatceros! Pakalnu galos un arī tiešajā sējā sētie vasarāji nav pat sadīguši. Jūnijā Talsu novadā nolija labi ja 20 piles lietus. Sausums ir tāds, ka pat ziemāju laukos var redzēt izdegušus pleķus. Arī kartupeļi knapi dīgst – tur neviena nezāle nav spējusi izdīgt.”
Zālāji izkaltuši
Vietās, kur mitruma pietiek, vasaras rapsis vēl var sazaroties un veidot sānu dzinumus. Tomēr daudzie kaitēkļi, kas novēroti sējumos, ražas apjomu ierobežos.
Vidzemē graudaugi dzeltē un smilšainākās augsnēs vīst. Jauktā tipa saimniecībās nolemts auzu laukus pļaut zaļmasas lopbarības sagatavošanai, jo zālāji ir izkaltuši. Zemgalē un Pierīgā mitruma daudzums nedaudz kompensēts, un lauki vizuāli šķiet apmierinošā un normālā stāvoklī. Vieglākās augsnēs vasarājiem – īpaši miežiem – ir kaltušas apakšējās lapas. Vasaras rapsis ir dažāds – ir skaisti lauki ar mazāk kaitēkļiem un arī kaitēkļu ļoti bojāti lauki.
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka: “Preiļu novadā lielākoties ir lopkopības saimniecības, tādēļ aktuāls ir zālāju stāvoklis. Dabīgās pļavas izdeg, un tajās pļāvums var samazināties pat par 50%. Nedaudz labāka situācija ir sētajos zālājos, kur samazinājums varētu būt 20–30%. Dažās saimniecībās skābbarības ruļļos tin auzas. Maija vidū sētajiem vasarājiem cerošana nav bijusi, un vārpiņas ir pavisam sīkas.”
Gaida lietu
Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece: “Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar mežu stādījām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu, kas ir pietiekami lieli. Maijs atnāca ar salnām, un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās saplaisājusi. Visu izšķirs lietus”.
Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi – tie ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemē, Zemgalē bojājumu apjoms svārstās no 30% līdz 50%, pārējos Latvijas reģionos – no 20% līdz 30%. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.
Slimību risks
Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants: “Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitrums. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams, labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājinātas. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem”.
Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi mežos konstatēti 2018.gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 ha un 1500 ha bija daļēji papildināmi.
Informāciju n0 lauksaimniecības ekspertiem apkopoja LLKC augkopības speciālists Oskars Balodis un MKPC pārstāve Ieva Tomberga.
Pagaidām nav neviena komentāra