Aizsprosta sabrukumā Krievija un Ukraina apsūdz viena otru. Savukārt eksperti norāda, ka katastrofu varētu izskaidrot ar ārēju uzbrukumu vai pat strukturālu bojājumu, taču tas ir maz ticams
Kahovkas aizsprosta sagrūšanu 6. jūnija naktī, visticamāk, ir izraisījusi iekšpusē notikusi tīša eksplozija, uzskata inženierijas un munīcijas eksperti, kuri norāda, ka strukturāla kļūme vai uzbrukums no ārpuses ir iespējami, bet mazāk ticami skaidrojumi.
Ukrainas amatpersonas vaino Krieviju, norādot, ka tās bruņotie spēki jau kopš pilna mēroga iebrukuma pagājušā gada sākumā vairākkārt ir uzbrukuši Ukrainas infrastruktūrai, turklāt tieši krievu kontrolē bija Dņepras upi aizšķērsojušais dambis, kas deva viņiem iespēju detonēt sprāgstvielas tā iekšpusē.
Savukārt Krievijas amatpersonas vaino Ukrainu, neprecizējot, kā tas varētu būt noticis.
Jau mēnešiem ilgi abas karā iesaistītās puses apsūdzēja viena otru par iespējamu hidroelektrostacijas aizsprosta sabotāžu, taču nesniedza nekādus pierādījumus — šīs apsūdzības viļņoja kara retorikas miglā, kurā ir daudz patiesu un arī izdomātu pretenziju. Par to, ka uzbrukums dambim ir nenovēršams, abas puses apgalvoja arī nedēļu pirms sprādziena, piemēram, ukraiņu amatpersonas apgalvoja, ka krievi vēlas apturēt gaidāmo ukraiņu pretuzbrukumu, izraisot ārkārtas situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, kas dzesēšanai izmanto upes ūdeni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.