Stiprs NATO ķēdes posms • IR.lv

Stiprs NATO ķēdes posms

Petri Toivonens. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Aivars Ozoliņš

Somijas Drošības komitejas ģenerālsekretārs Petri Toivonens iesaka Latvijai valsts aizsardzības sistēmā integrēt biznesu un nevalstiskās organizācijas

Jābūt gataviem ilgam karam Ukrainā un dažādiem pavērsieniem Krievijā, uzskata Somijas Drošības komitejas ģenerālsekretārs Petri Toivonens. Sarunas laikā viņš pāris reižu bilst, ka viņam nepatīkot prognozēt nākotni. Taču komitejas uzdevums ir arī drošības situācijas apzināšana un risku novērtējums. «Mēs esam sagatavojušies dažādu veidu scenārijiem,» teic Somijas unikālā «visaptverošas drošības» modeļa pārraudzītājiestādes sekretariāta vadītājs.

Sarunājāmies Somijas vēstniecībā 19. aprīlī Rīgā pēc semināra Latvijas kolēģiem par Somijas visaptverošo aizsardzības sistēmu. Sarunā piedalījās arī Somijas Aizsardzības ministrijas eksperte Emma Virkunena. Tiesa, pusdienas jau pirms sarunas bijām ieturējuši pie bufetes galda, ko vēstniecības pavārs bija sagatavojis viesiem un Somijas delegācijas pārstāvjiem.

Somija, nav šaubu, ir gatava dažādiem apdraudējumiem. Aktīvā militārā personāla skaits nav liels — ap 19 tūkstošiem plus aptuveni trīs tūkstoši robežsargu —, taču kara gadījumā aizsardzības spēkos var mobilizēt apmēram 280 tūkstošus karavīru, bet rezervē būtu vēl vairāki simti tūkstošu, kas beiguši obligāto militāro dienestu, kuram pakļauti visi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem (sievietes var pieteikties brīvprātīgi). Bijušais bataljona komandieris apakšpulkvedis Toivonens kā piemēru min, ka viens viņa dēls pašlaik ir obligātajā militārajā dienestā, otrs tam gatavojas. «Tā ir savā ziņā visas dzīves pieredze, un tās veidošana sākas jau bērnībā,» viņš saka. «Katrā ģimenē Somijā ir kāds, kurš ir bijis obligātajā militārajā dienestā, un tas ir veids, kā ieaugam sistēmā.»

Pavaicāju, kā totālā aizsardzība, kas Somijā bija kopš Aukstā kara laikiem, atšķiras no «visaptverošās drošības», kā pašlaik dēvē valsts aizsardzības koncepciju. Toivonens precizē: «Mums bija «totālā aizsardzība», pēc tam «visaptveroša valsts aizsardzība», tagad ir «visaptveroša drošība».» Un paskaidro, ka «visaptverošā valsts aizsardzība» esot bijusi tas pats, kas pirms tam «totālā aizsardzība», taču «visaptveroša drošība», ko sāka attīstīt pirms apmēram desmit gadiem, paredzot vēl plašāku visas sabiedrības gatavību, lai katram pilsonim ir loma — ja ne vairāk, tad vismaz katram mājās jābūt 72 stundu «pašpietiekamības komplektam», kurā ietilpst pārtika, ūdens, medikamenti u. c. Ne tikai kara, bet arī citādu krīžu gadījumā, piemēram, ja notiek elektroapgādes pārrāvums, «ir jābūt gataviem iztikt pašiem». Visai sabiedrībai ir jābūt gatavai ātri mobilizēties, pielāgoties krīzei un to pārvarēt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu