Mans labākais piedzīvojums pagājušajā vasarā, kuru vēlos ieteikt arī citiem? Ekskursija Irbenes radiocentrā, tuksnešainie ceļi no Irbenes līdz Ancei un mežonīga laivošana pa Stendes upi
Reizi gadā jokupēteris Reinis Pižiks no tūrisma uzņēmuma DabaLaba pamanās ievilkt kādā avantūrā gājēju grupu, kurai jūtos piederīga. Kāpēc man patīk piedzīvojumi ar Reini? Jo tie ir spontāni un neparedzami. Režija top uz vietas, un no viņa jokiem nenogurst — ik reizi smejamies, vēderus turēdami. Magnētisks ir arī Reinim piederošais nomaļais zemes pleķītis Ances purvos un mežos.
Ciemojoties Ancē pie Reiņa un viņa ģimenes, ikviens uz savas ādas var izbaudīt viesmīlību tās labākajā izpildījumā, kā arī varenu aktīvās atpūtas iespēju dažādību. Taču vienlaikus ir jābūt atvērtam un gatavam, ka labdabīgā kurzemnieku manierē tiksi pavilkts uz zoba, un jāprot spēlēt līdzi.
Sauļošanās antenā
Kurzemes izpētei bijām izbrīvējuši nedēļas nogali jūnija sākumā. Pirmās dienas plānos ietilpa Irbenes Radioastronomijas centra apmeklējums. Reinis bija sagādājis atslēgas uz RT-8 torni, taču neko sīkāk par ekskursijas saturu nezinājām. Tikām izvadāti pa visiem torņa stāviem, kuros apskatei izliktas padomju laikos izmantotās rakstāmmašīnas, varējām ieiet autentiskās darbinieku istabiņās un pētīt iekārtas, kas reiz tika lietotas teleskopa darbināšanai
Uzkāpām arī uz jumta. Bija tiešām neparasti no putna lidojuma skatīt demontēto RT-16 antenu jeb šķīvi, kas burtiski guļ pie kājām. Protams, pēcāk izmantojām izdevību tajā ierāpties, pasauļoties un pabildēties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.