Adrians Slics, mākslīgā intelekta olimpiādes uzvarētājs • IR.lv

Adrians Slics, mākslīgā intelekta olimpiādes uzvarētājs

«Nākotne var būt dažāda — vari palīdzēt veidot rīkus citiem vai, ja tev ir laba ideja, izveidot savu uzņēmumu vienā dienā. Es nezinu, kas būs pēc 10 gadiem, — varbūt strādāšu ar MI, bet varbūt būs kaut kas pavisam jauns,» saka Adrians Slics. Foto — Ieva Salmane
Alise Zita Zeidaka

To saista ar mašīnmācīšanos, un tā ir iespēja pēc datiem veikt spriedumus, saka RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieks Adrians Slics, kad lūdzu paskaidrot, kas ir mākslīgais intelekts (MI), tā, lai saprot ikviens. Tehnoloģijas sasniegums, kas spētu turēt līdzi cilvēka prātam, ir AGI (artificial general intelligence) jeb mākslīgais vispārējais intelekts. «Varētu paiet vēl vairākas desmitgades, līdz taps rīki, kas varēs atrisināt problēmas un paveikt to, ko var cilvēks. Piemēram, atcerēties vai iemācīties kaut ko jaunu.»

Tehnoloģijas Adrianu aizrāvušas kopš bērnības, bet MI viņš sācis atkost pēdējo mēnešu laikā. Februārī attālināti notika Liepājas tehnoloģiju klastera rīkotā mākslīgā intelekta olimpiāde, kas pulcēja vairāk nekā 40 jauniešu. Trīs dienās trīs disciplīnās — matemātikā, informātikā un dziļajā mašīnmācīšanās procesā — tika pārbaudītas ne tikai dalībnieku prasmes, bet arī radošā pieeja. Trešajā kārtā no datiem par telemārketinga sarunām, kas atklāja, piemēram, sarunas garumu vai norises laiku, bija jāizveido modelis, kas pateiktu, vai pārdevējam izdevies produktu notirgot. Labākais ir tas modelis, kurš visprecīzāk var paredzēt rezultātu. Šogad visus goda pjedestāla pakāpienus iekaroja rīdzinieki. Pirmajā vietā — Adrians Slics.

Puisis nāk no Līvānu puses — līdz 9. klasei mācījās Jaunsilavas pamatskolā, un tur arī dzima interese par tehnoloģijām. «Man iepatikās matemātika. Likās loģiska, man bija labas atzīmes, un laba bija vide klasē — citi arī bija labi šajā priekšmetā. Tas mijiedarbojās.» Ar skolasbiedriem viņš piedalās komandu sacensībās, realizē dažādus projektus un brīvajā laikā savam priekam filmē īsfilmas un parodijas.

«Uzaugu, skatoties YouTube videoklipus, kas stāsta par tehnoloģijām. Ieinteresēja praktiskums — vari izveidot kaut ko savu, kas varētu būt noderīgs.» Un Adrians pašmācības ceļā sāka mācīties. «Ja katru otro trešo dienu tam veltīta stundu, kaut ko no programmēšanas sāk atkost trijos mēnešos.» Lai saprastu sarežģītākas lietas, piemēram, algoritmus un datu struktūras, vajag veltīt vēl 3—6 mēnešus, puisis dalās savā pieredzē. Tikai pēc tam var ķerties pie MI. «Vispirms veidot vienkāršus algoritmus, tad advancētākus, vēl nerunājot par neironu tīkliem. Tas līdz šim bijis mans grūtākais posms — no nulles izprast, kā tas strādā.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu