Astoņus gadus Putins karoja, lai pakļautu Ukrainu. Pirms gada stājās iznīcināt
Karš nesākās pirms gada. 2022. gada 24. februārī sāktā Krievijas masīvā ofensīva bija turpinājums karam pret Ukrainu, kurš sākās gandrīz precīzi astoņus gadus agrāk pēc prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšanas uz Krieviju. Milzīgo Eiromaidana demonstrāciju iebiedētais Putina vasalis 2014. gada 21. februāra naktī pameta Kijivu. Jau nākamajās dienās Krimā Krievija organizēja demonstrācijas pret jauno, rietumniecisko Ukrainas valdību, un 27. februārī «zaļie vīriņi» jeb krievu specvienības pār Krimas valdības ēkām pacēla baltzilsarkano karogu. Sekoja pussalas aneksija un bruņots iebrukums Ukrainas austrumu rajonos, kur aktīvas kaujas notika līdz 2015. gada februārim, kad Minskā noslēgta vienošanās it kā noteica uguns pārtraukšanu. Tomēr līdz pat 2022. gadam turpinājās apšaudes un sadursmes, ukraiņu karavīri cīnījās un krita par savu valsti.
Astoņus gadus Putins karoja, lai pakļautu Ukrainu. Pirms gada viņš sāka kampaņu, lai to iznīcinātu.
Bieži mēdzam runāt par laiku «pirms kara» vai ko sapratām «pēc kara sākuma», un 24. februārī daudzviet tiek atzīmēta «kara gadadiena». Tāds formulējums it kā ir vienkāršāks nekā «gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma» vai «gads kopš 2022. gada ofensīvas sākuma». Tomēr šajā gadījumā nedrīkstam ļauties vilinājumam lietot īsu, ērtu, toties neprecīzu vārdu, kurš draud izkropļot mūsu izpratni par notiekošo.
Ja 2022. gada 24. februārī «sākās karš», tad kā saukt laiku pirms tam? Par «mieru»? Ja tā, tad varam atļauties kā Ainārs Šlesers vai Nils Ušakovs aizbildināt savas senās simpātijas pret Krieviju un teikt, ka tikai pirms gada, mums par nepatīkamu pārsteigumu, atklājās, kas patiesībā ir Putins.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.