Karš Ukrainā. 51. nedēļas galvenie notikumi
Mēs jau redzam Krievijas jauno ofensīvu Ukrainā, pirmdien teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pagājušajā nedēļā Krievija sāka lielu uzbrukumu Ukrainas austrumos un mēģināja pārraut aizsardzību Kreminnas rajonā. Otrdien Bahmutas rajons bija pakļauts stiprai artilērijas apšaudei. Krievu spēkiem dotas pavēles virzīties uz priekšu lielākajā daļā sektoru, bet viņi nav sakopojuši pietiekamu uzbrukuma kaujas spēku, lai panāktu izšķirošu efektu, secina Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Pēc Ukrainas ziņām, februārī ik dienu krituši 824 Krievijas karavīri, kas ir lielākais skaits kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma.
Krievija piektdien veica raķešu uzbrukumus vairākām Ukrainas pilsētām. Ukrainas spēki notrieca 61 no 70 raķetēm un piecus Irānas ražotus bezpilota lidaparātus. Raķetes nokrita arī Harkivā un Zaporižjā un to apkārtnē. Divas no Krievijas izšautajām raķetēm šķērsoja arī Moldovas un Rumānijas gaisa telpu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā ieradās vizītē Londonā un aicināja parlamentu nodrošināt Ukrainu ar kaujas lidmašīnām. Pēc tam viņš devās uz Parīzi un tikās ar prezidentu Emanuēlu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Nākamajā dienā Zelenskis ieradās Eiropas Parlamentā un aicināja piegādāt vairāk militārās tehnikas. EP viņam sarīkoja stāvovācijas, bet sēžam palika deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.
Miljardierim Īlonam Maskam piederošais uzņēmums SpaceX ierobežojis Ukrainai iespēju izmantot satelītservisu militāriem mērķiem. Kijiva līdz šim to izmantoja bezpilota lidaparātu vadīšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.