Mandala smiltīs

Rakstu kalna pakājē pie upītes, kas joprojām nes Apaču indiāņu senlaikos dotu vārdu: Līksmais Strauts. Kopš balto cilvēku ierašanās līksmība gājusi mazumā, vietējo cilti nogalināja brutālā slaktiņā, taču vārds dzīvo. Netālu ir indiāņu rezervāts un sena svētvieta, ko valdība atdevusi ārzemju megakompānijai vara raktuves izveidei. Bez vara moderno dzīvi grūti iztēloties, taču es negribu iztēloties arī dzīvi bez svētvietām.

Šonedēļ piedalījos īpašā rituālā — Patiesības mandala. Kādas dalībnieces mazpilsētā esot dabas draugu klubs, kas to praktizē ik nedēļu. Rituāls kļuvis populārs, pateicoties vides aktīvistei Džoenai Meisijai.

Mēs sapulcējāmies klinšu ielokā pie izsīkuša ūdenskrituma. Fiziskā mandala simbolizē četras emocijas — sažuvušas lapas pauž bēdas, koka zars ir zibensnovedējs dusmām, akmeņi ir kā baiļu nocietinātas sirdis, bet trauks ataino tukšumu un alkas pēc jauna sākuma. Centrā ir vieta vārdā nenosauktām emocijām vai lūgšanai, ko dalībnieki var izteikt vārdos, skaņās, kustībās.

Mūsu grupā asaras par dabai nodarīto postu plūda aumaļām. Šķiet, biju rāmākā dalībniece. Mana sajūtu palete vienā vārdā — apmulsums. Ir apstulbinoši vērot, kā tiek iznīcinātas ekosistēmas un svētvietas. Bet ir dīvaini dzirdēt vaimanas no cilvēkiem, kuru lielo mašīnu motori rij nevis asaras, bet benzīnu. Mana lūgšana ir par atmošanos — ja cilvēks sajūt sevi kā dabas daļu un apzinās savu izvēļu sekas, šīs izvēles mainās. Kā atmodināt veselas nācijas? Cerība nav stratēģija… Trauksmes zvani skan pilnā skaļumā, bet pārmaiņas laikam nāk tikai caur sāpīgiem upuriem.

Līdzīgi raksti

Bākas gaisma

Sirdī un prātā vēl gribas paturēt skolēnu Dziesmusvētku līksmo noskaņu. Tik skanīgs kopkoris Sidraba birzī, tik daudz talantīgu un čaklu jaunu cilvēku, kas izdejojuši latvju rakstus, sajutuši kopā muzicēšanas prieku un tradīciju spēku. Skaisti!Nav pat jābūt tīnim, lai pieci gadi līdz nākamajiem jauniešu Dziesmusvētkiem šķistu ļoti ilgs laiks. Neviens nezina, kādā pasaulē dzīvosim 2030. gadā, bet šis svētku saviļņojums šķiet kā stalta un gaiša bāka, kas palīdzēs izgaismot ikdienas gaitas un metīs savu staru tālu arī tumsā un vētrās. Kā tauta esam par vienu saliedējošu svētku nedēļu bagātāka, un tā ir milzīga dāvana arvien nedrošākajā pasaulē.Šī nedēļa sākusies spraigi. Ukrainā mainās valdība. ASV prezidents beidzot izklausās paguris no telefondraudziņa Kremlī, piedraudējis tam ar tarifiem un apsolījis jaunus ieročus ukraiņiem. Kad bēdīgi slavenajā vizītē Baltajā namā Ukrainas prezidents brīdināja, ka Putinam nevar ticēt, Tramps uzsprāga tirādē, ka Zelenskim šajā karā neesot nekādu kāršu. Tagad zinoši avoti stāsta, ka Tramps pats gatavs dot Zelenskim tāldarbības raķetes, lai ukraiņi var bombardēt Maskavu un likt krieviem sajust kara sāpīgumu. Redzēs, vai vārdiem sekos darbi.Bet mūsu mierīgajā zemē turpinās skanīga vasara — šonedēļ savu programmu atklās Cēsu mākslas festivāls un īpaša pērle tajā ir Elīnas Garančas koncerts. Tas ir dziedātājas veltījums mammai, pieminot viņas nāves desmito gadskārtu. Cik sāpīga bijusi šī šķiršanās un kā viņa trenē spēju neiestrēgt pagātnē, Elīna Garanča stāsta intervijā. Tā ir negaidīti atklāta, īpaši ņemot vērā, ka gandrīz vai nenotika.

Reālā NATO

Iepazīstieties — no žurnāla vāka jūs uzlūko augstākā NATO spēku komandiere, kas pastāvīgi atrodas Latvijā. Jete Albinusa ir dāņu ģenerālmajore un no Ādažiem komandē NATO divīzijas štābu Ziemeļi. Šī divīzija kopā ar mūsu armiju pirmie stāsies pretī ienaidniekam, ja Latvijai uzbruks.

Lai tik skan!

Kamēr Eiropas viņā malā cilvēkus apdraud negants karstums, mums turpinās «zaļā ziema». Tik vien siltuma ir, kā no Jāņu ugunskuriem un kaismīgajām cīņām pašvaldībās. Vairāki ilglaicīgie mēri zaudējuši amatus, bet Rīgā opozīcijā palikušais «uzvarētājs» Šlesers pat vicināja mēslu dakšas mītiņā pie Brīvības pieminekļa, solot «uzvarēt» visā Latvijā. Kā ar to veiksies, redzēsim Saeimas vēlēšanās nākamgad, bet pagaidām Rīgas domē iestājies lietišķs miers — jaunais mērs apstiprināts, jāsāk strādāt.Reti kurš pirms vēlēšanu kampaņas bij

Karstie Jāņi

Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.

Jaunākajā žurnālā