Ilustratīvs attēls
Bieži dzirdam kritiku, ka daudzas populārākās Latvijas interneta vietnes nav lietotājam “draudzīgas”, jo ir pārāk sarežģītas. Iemesls tam nav tālu jāmeklē – vietni veidojot, neviens gala lietotājam nav pajautājis, kas ir nepieciešams, lai tā būtu ērti lietojama, ļaujot ātri un vienkārši izpildīt nepieciešamās darbības. Turklāt šīs pašas kļūdas joprojām tiek pieļautas, veidojot arī pavisam jaunas digitālās platformas.
Lielākā daļa lietotāju uz šīm “nepilnībām” bieži vien piever acis, pie neērtībām pierod, bet attiecībā uz personām ar invaliditāti nepieciešama arī īpaša pieeja, padziļināti izprotot lietotāja vajadzības. Kā liecina Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento publiskotie dati, ap 10% Latvijas sabiedrības veido cilvēki ar invaliditāti. Citās Eiropas valstīs šis īpatsvars svārstās no pieciem līdz pat padsmit procentiem. Digitālajai transformācijai uzņemot arvien straujākus apgriezienus, mēs nevaram ar šo sabiedrības daļu nerēķināties. Un tieši šīs sabiedrības daļas vajadzības mūs mudina pievērsties lietotāja, nevis kādām abstraktām, nenodefinētām vajadzībām – digitālos produktus un pakalpojumus veidot, izmantojot lietotāja pieredzes jeb tā saukto UX (User Experience) dizainu. Kā šī lietotāja pieredze darbojas citā vidē? Piemēram, veidojot dārzu dizainu, vispirms tiek atļauts apmeklētājiem “iemīt taciņas”, lai redzētu, kā realitātē cilvēki pārvietosies, un tikai tad šos ceļus praktiski izveido. Tieši tādai pašai domāšanai jābūt, veidojot jebkurus, tai skaitā digitālos pakalpojumus – tie jāplāno tā, lai tie izrietētu no klienta vajadzībām, būtu vienkārši, ātri un ērti.
