«Stāsti, līdzīgi kā zīmējumi, top it kā spēlējoties — sēžot krēslā pie lampas, papīrs uz ceļiem. Tā es zīmēju. Ar zīmējumiem iet ātrāk, bet stāsti tapa divus gadus, jo katru dienu jau nevaru labu stāstu uzrakstīt.» Foto — Reinis Hofmanis
Ironiskais zīmētājs Māris Bišofs nu kļuvis arī par rakstītu stāstu autoru. Pagājušā gada nogalē iznācis viņa stāstu krājums Dom-raxti
Kad vaicāju, cik grāmatu Mārim iznākušas, viņš atbild — vairāk nekā Bēthovenam simfoniju. Tātad vairāk nekā deviņas. Šī ir pirmā, kurā ir stāsti un tikai daži zīmējumi.
Tos, kas nepazīst Māra zīmējumus, noteikti pārsteigs viņa stāstu savdabīgums. Ne velti par labāko komplimentu Māris uzskata vērtējumu, ko izteikusi viņa Ņujorkas izdevēja. «Savādi,» viņa teica, izlasot dažus stāstus.
Māris māk atrast savādo parastajā. Ieraudzīt to, par ko citi neaizdomājas, un mazliet pagrozīt, sagrozīt, paskatīties no cita leņķa. To viņš izdarījis gan ar Grētas Tūnbergas pasaules glābšanas plānu, gan brīvdabas mākslas izstādi, gan šķietami parastu ainu pavisam parastā Latvijas Pasta nodaļā. «Man nav svarīgi, lai cilvēks lasot smejas, bet lai izlasītais viņam sagādā baudu,» saka mākslinieks.
