Kapelāne Agnese Megne dēla slimības dēļ sastapusies ar savām dziļākajām bailēm — bailēm no nāves. Šo pieredzi viņa transformējusi spējā palīdzēt citiem pārvarēt zaudējuma sāpes. Viņa bez atlīdzības dodas pie cilvēkiem slimnīcā, lai uzklausītu, parunātu, bet dažkārt vienkārši būtu blakus
Sanitārs pa slimnīcas gaiteni aizrībina gultu, ik pa laikam steidzīgi aizdun kādas medmāsas soļi, bet citādi — klusums. Aiz kādas palātas durvīm atskan vaids, mazliet tālāk nopūta. Tā ir nodaļa, kur savas dienas aizvada smagi slimi cilvēki. Cilvēki, kuru ikdiena reiz bija steiga, smiekli, rāšanās, stress… Viss, kas piederas katrai parastai dienai. Tagad par viņu ikdienu kļuvušas sāpes un bieži vien dziļa vientulība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.