«250 grami maģijas» • IR.lv

«250 grami maģijas»

Kāds puika 1949. gada 24. novembrī Parīzē pērk vairākas bagetes pirms maiznieku streika. Foto — Scanpix
Katrīna Portere un Konstants Meē, © The New York Times News Service

UNESCO atzīst franču bageti par īpašu cilvēces vērtību

Iespējams, tā frančus raksturo daudz labāk nekā Eifeļa tornis vai Sēna. Miljoniem cilvēku to katru dienu nes mājās, iespieduši padusē, vai ved velosipēda grozā. Protams, runa ir par bageti — maizi, kas jau gadu desmitiem nosaka dzīves ritmu Francijā un ir kļuvusi par būtisku franču identitātes sastāvdaļu.

Pagājušajā nedēļā ANO kultūras mantojuma aģentūra UNESCO atzina bageti par īpašu cilvēces vērtību, iekļaujot to savā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Ar šo lēmumu tiek cildināts ne tikai maizes cepšanas amats, bet arī dzīvesveids, ko jau sen simbolizē šis garais maizes klaipiņš ar kraukšķīgo garoziņu un ko sākusi apdraudēt pašreizējā ekonomiskā nestabilitāte. UNESCO pieņēmusi lēmumu laikā, kad lauku apvidos izzūd maizes ceptuves, ko izraisa Francijas ciematu lēna iztukšošanās un ekonomikas krīze, kuras dēļ bagetes cena pieaugusi līdz šim nepieredzētā tempā.

«Tā ir laba ziņa sarežģītā situācijā,» saka Francijas Nacionālās maiznīcu un konditoreju federācijas prezidents Dominiks Anrakts, kurš vadīja centienus panākt bagetes iekļaušanu UNESCO mantojuma sarakstā. «Kad mazulim nāk zobiņi, vecāki viņam dod košļāt bagetes galu. Bet, kad bērns paaugas, viņa pirmais pastāvīgais pienākums ir aiziet uz beķereju nopirkt bageti.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu