Jūs jau zināt, vairāk ir mazāk! • IR.lv

Jūs jau zināt, vairāk ir mazāk!

3
Dace Akule. Zīmējums – Ernests Kļaviņš
Anda Burve-Rozīte

Jau nākamgad visā Latvijā jāievieš tekstila atkritumu šķirošana. Vides organizācijas Zaļā brīvība eksperte Dace Akule priecājas par cilvēku vēlmi to darīt, bet norāda uz daudziem neatrisinātiem jautājumiem

Nelielajā Zoom ainavā var redzēt vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas Zaļā brīvība ilgtspējīgas modes ekspertes Daces Akules skandināviski gaumīgo privāto vidi — šeit dominē baltā krāsa, gaišpelēkā un grāmatas. Kādā brīdī Akule pagriež kameru pret istabas otru stūri — parāda šujmašīnu un auduma gabaliņus. Cenšas iemiesot dzīvē mērenību, par ko bieži runā konferencēs: pati šuj, rūpīgi attiecas pret apģērba valkāšanu un nemilzina tekstila atkritumu kalnus, kas Latvijā ir problēma gan tāpēc, ka daudz valkājam second hand produkciju, kas tiek ievesta lielos daudzumos un ar laiku veido tekstila atkritumu pārbagātību, gan arī tāpēc, ka pērkam jaunas drēbes, bieži vien tās uzvelkot tikai vienu reizi pirms izmešanas. Pluss — Latvijā metam ārā drēbes daudz mazāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

No 2023. gada 1. janvāra šo jautājumu Latvijā regulēs likums: tekstilizstrādādājumi mums visiem būs jāvāc un jāšķiro. Kā nevajadzīgos cimdus, džemperīšus, dvieļus videi labvēlīgā veidā izmantot tālāk — šis process būs jānodrošina pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem. Lai arī vēl ir daudz neskaidrību, kā sistēmu ieviesīs dzīvē, Latvija teorētiski ir soli priekšā Eiropas Savienības direktīvai, kas nosaka, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma dalībvalstīm jāizveido līdz 2025. gadam.

Kāpēc «mana izmestā jaciņa» ir videi kaitīga — uz šo jautājumu var atbildēt ar pāris daiļrunīgiem skaitļiem. Katru gadu Eiropas Savienības iedzīvotāji patērē sešus miljonus tonnu apģērba un tādējādi rada 195 miljonus tonnu oglekļa dioksīda izmešu, kā arī patērē 46 miljonus kubikmetru ūdens saistībā ar šo apģērbu.

Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir ne mazāk kaitīgs kā plastmasa, riepas, baterijas, jo satur kaitīgas vielas, piemēram, formaldehīdu, fenolus, kvartāra amonija savienojumus un daudzus citus.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu