Ilustratīvs attēls
Šis rudens atnācis ar energokrīzi — iedzīvotāju un uzņēmēju pirktspēja ievērojami mazinājusies, cīnoties ar inflāciju. Gatavojoties ziemai, kas ir lielākais energoresursu patēriņa laiks, publiskajās telpās tiek saīsināti darba laiki un mazināts apgaismojums, apkures sezonas sākšanās tiek atlikta uz pēdējo brīdi un sākam pierast pie zemākas temperatūras istabās. Skaidrs, ka šīs ziemas mēneši būs jāpārlaiž, pievelkot jostas ciešāk, bet, ko varam darīt, lai nākamgad dzīvotu labāk? Lētākas elektroenerģijas iespējas pastāv gan citiem, gan mums — Eiropas uzņemtais zaļais kurss jau ved šajā virzienā.
Latvijas šī brīža energosituācija — cik tumša ziema mūs sagaida?
Elektroenerģiju pasaulē iegūst no dažādiem ģenerācijas tipiem, piemēram, atoma, ogles, gāzes, vēja, saules. Latvijā ģenerācijas jaudas šobrīd lielākoties ir atkarīgas no gāzes kombinētā cikla ģeneratoriem jeb termoelektrocentrālēm (TEC) — mūsu enerģijas pieprasījuma un pieejamā piedāvājuma līknes sastopas tieši TEC saražotās enerģijas cenas punktā. Šogad, piedzīvojot rekordaugsto dabasgāzes cenas pieaugumu, esam atskārtuši, cik ļoti gāzes piegādes un tās cena ietekmē mūsu elektrības sistēmu. TEC gāzes ģeneratoru noteiktā cena gan varētu pazemināties ziemas periodā, kad gaisa temperatūra noslīd zem 0°C. Tas ļauj TEC strādāt kombinētajā režīmā — siltums nevis tiek izlaists gaisā, bet gan ielaists iekšā apkures sistēmā, ļaujot iegūt no ģeneratoru darbināšanas dubultā un līdz ar to paaugstinot energoresursu izmantošanas efektivitāti. Tomēr gāzes ģenerācijas strauji kļūst arvien mazāk ekonomiski izdevīgas. Gadiem sena paļaušanās uz šo energoresursu šo ziemu var padarīt par vienu no tumšākajām un aukstākajām, kas piedzīvota, tāpēc steigšus jādomā par alternatīvām.
