Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā atstāta novārtā

Ilustratīvs foto: Ieva Čīka, LETA
Valsts kontrole

Valsts kontrole pabeigusi revīziju, kurā vērtēts, kā darbojas 2016.gadā pilnveidotā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma. Diemžēl revīzijas secinājumi ir negatīvi: civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma. CA sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai – visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

Secinājumi

  • Svarīgi noteikt skaidru katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu un izveidot tādu katastrofu pārvaldīšanas institucionālo modeli, kas būtu piemērots dažādu līmeņu katastrofu pārvaldīšanai.

Šobrīd lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs.

  • Covid-19 pandēmija parādīja Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas. Visu pandēmijas laiku turpinājās piemērotākā krīzes pārvaldības institucionālā modeļa meklējumi. Nepieciešams izdarīt secinājumus un atbilstīgi pilnveidot sistēmu.
  • Jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību CA plānus, lai tie būtu noderīgi katastrofu pārvaldīšanā.
  • Jāizveido sistēma, kas nodrošinātu regulāras CA mācības un aptvertu visu iesaistīto līdzdalību. Neviens CA plāns krīzes situācijā nepalīdzēs, ja tas nebūs iepriekš pārbaudīts mācībās.
  • Risku vērtēšanā un katastrofu pārvaldīšanas pasākumu noteikšanā jāiesaista sabiedrība, stiprinot sabiedrības noturspēju un iesaisti krīžu vadībā.
  • Vismaz pēdējo četru gadu laikā nav piešķirts finansējums valsts materiālo rezervju veidošanai, tāpēc tās nav izveidotas paredzētajā apjomā.

“Tā kā revīziju par valsts CA sistēmas plānošanu un gatavību veicām laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, un revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, tad pastiprinātu uzmanību pievērsām Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtējām institūciju paveikto CA sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā. Tas ļāva pārliecināties par to, vai un cik lielā mērā izveidotā katastrofu pārvaldīšanas sistēma ir piemērota katastrofu situācijām, kā tā nodrošina prevenciju, gatavību, reaģēšanu un seku likvidēšanu, par kuriem jautājumiem varēja un vajadzēja padomāt pirms krīzes situācijas un kurus krīzes aspektus nevarēja ieplānot un tiem risinājumu varēja rast, tikai iestājoties apdraudējuma situācijai,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Viens no pirmajiem uzdevumiem – jāpilnveido katastrofu pārvaldības institucionālais modelis, lai būtu skaidrs iesaistīto institūciju atbildības sadalījums, to rīcībā būtu nepieciešamie resursi un kapacitāte, un būtu paredzēti risinājumi visaptverošu, visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldīšanai.

Tagad katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski.

Latvijā kopš 2016.gada CA sistēma ir dekoncentrēta un decentralizēta – par katras katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu ir noteiktas atbildīgās ministrijas vai pašvaldības. Lai šāda sistēma būtu efektīva, nepieciešama vienota metodoloģija, skaidrs kompetences sadalījums un visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinēta rīcība. Covid-19 pandēmijas pārvaldība spilgti izgaismoja Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas un nepieciešamos pilnveidojumus. Proti, lai arī Veselības ministrija (VM) ir Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā paredzētais katastrofu pārvaldīšanas subjekts, kam jānodrošina pandēmijas katastrofas pārvaldīšanas koordinācija, VM nav pilnvaru, kā nodrošināt citu nozaru ministriju iesaisti un panākt savstarpēji saskaņotu rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanai.

“Lai kompensētu esošā katastrofu institucionālā pārvaldības modeļa trūkumus, Covid-19 pandēmijas laikā tas lielā mērā tika aizstāts ar dažādām ad hoc institūcijām. Piemērotākā pandēmijas pārvaldības modeļa meklējumi turpinājās visu pandēmijas laiku. Lielākoties ad hoc institūcijās iesaistītie un to vadītāji nebija iepriekš apmācīti un gatavoti katastrofu pārvaldīšanai krīzes situācijās, līdz ar to krīzes vadīšanai nepieciešamo domāšanas veidu un darba metodes vajadzēja apgūt strauji un krīzes laikā, nereti iztrūkstot resursiem un kapacitātei,” skaidro K.Jaunzeme.

Tāpēc Valsts kontrole aicina ne tikai vērtēt katastrofu pārvaldībā iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu, kompetenču pārklāšanos un to īstenošanas iespējas, atbilstīgi grozot tiesību aktus, bet iet soli tālāk.

Valsts kontrole aicina vērtēt iespējas veidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai, lai tā varētu efektīvi darboties.

Šāda iestāde varētu darboties kā kompetences centrs CA un krīžu vadībā, tostarp sniegt atbalstu valdībai, ministrijām un pašvaldībām katastrofu pārvaldīšanā un pēc vajadzības koordinēt visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldību, izveidot pastāvīgus mehānismus politiskā līmeņa darba grupu organizēšanai, ekspertu un zinātnieku iesaistei krīžu vadībā, gādāt par katastrofu pārvaldīšanas mācībām un CA sistēmas attīstību kopumā, informēt par CA sabiedrību un iesaistīt sabiedrību risku vērtēšanā un CA plānu izstrādē u.c. Līdzīgas koordinējošās iestādes darbojas Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Igaunijā.

Jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību CA plānus. CA plāniem jāparedz visu katastrofu pārvaldīšanai nepieciešamo pasākumu kopums. Svarīgi, lai plānos paredzētie pasākumi dotu pienesumu katastrofu novēršanā un draudu mazināšanā, palīdzētu sagatavoties un būtu noderīgi katastrofas gadījumā.

Revīzijā konstatēts, ka plānos paredzētie pasākumi nereti ir pārlieku vispārīgi, bez skaidrības, kas konkrēti paveicams, kādā termiņā un par kādiem līdzekļiem.

Ieceru un darbības virzienu vietā CA plānos nepieciešams ietvert reālus un konkrētus pasākumus, kurus noteiktā termiņā atbildīgajām institūcijām ir jāīsteno, paredzot tam attiecīgu finansējumu.

Ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju un aktuālos drošības izaicinājumus, Valsts kontrole revīzijā apkopoja informāciju par to, kā tiek pildīti valsts CA plānā paredzētie preventīvie un gatavības pasākumi kara, militāra iebrukuma vai draudu gadījumā, kā arī pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju paredzētie preventīvie pasākumi. Konstatēts, ka no Valsts civilās aizsardzības plānā 15 paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un energoresursu piegādes nodrošinājumu, kultūras mantojuma aizsardzību, spēju pārvaldīt nekontrolētu cilvēku pārvietošanos nodrošināšanu u.c. jautājumiem, ir īstenoti 4 pasākumi, 4 pasākumu izpilde ir sākta un turpinās, bet 7 pasākumi nav izpildīti.

Normatīvajā regulējumā nav noteikts, kurai institūcijai ir jāuzrauga šo pasākumu izpilde un jāvērtē, vai tie ir pietiekami un atbilstoši reaģēšanai uz iespējamo apdraudējumu.

K.Jaunzeme norāda, ka patlaban valsts un pašvaldību CA plānu izpildes novērtēšanai un uzraudzībai nav izveidoti efektīvi uzraudzības mehānismi. Iekšlietu ministrija tikai apkopo nozaru ministriju sniegto informāciju par valsts civilās aizsardzības plāna izpildi neatkarīgi no informācijas pilnīguma un neanalizē plāna izpildes progresu, kavējošos apstākļus, institūciju kapacitāti, vajadzīgos uzlabojumus u.tml.

Bez mācībām, kurās pārbauda CA plānos paredzēto pasākumu atbilstību, tiem krīzes situācijā nebūs lielas nozīmes. CA mācības ir nepieciešamas, lai regulāri pārbaudītu noteikto pasākumu piemērotību, resursu pietiekamību un sadarbības mehānismus. Mācībās trenē personāla prasmes un gatavību krīzes situācijām.

Revīzijā konstatēts, ka valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pēdējo reizi notikušas 2016.gadā.

Mācību organizēšana atstāta katras institūcijas ziņā, un CA sistēmas vadošajām iestādēm IeM un VUGD nav informācijas par to, kādas mācības ir īstenotas un kādas ir plānotas, nav arī nodrošināta pietiekama uzraudzība pār mācībās konstatēto trūkumu novēršanu. Pilnveidojot CA mācību sistēmu, varētu būt noderīgi mācīties no labās prakses piemēriem katastrofu medicīnā un aizsardzības resorā, tāpat arī varētu būt noderīga Zviedrijas pieredze, izstrādājot vidēja termiņa CA mācību stratēģiju un mācību plānus, kas aptver visas iesaistītās puses.

Risku vērtēšanā netiek iesaistīta sabiedrība, un sabiedrībai nav pieejama noderīga informācija par CA plāniem. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā atbildīgās ministrijas risku novērtējumu rīko katra savā nozarē un tikai ļoti retos gadījumos iesaista citas institūcijas.

Nevienas katastrofas risku novērtējumā nozaru ministrijas nav iesaistījušas pašvaldības, lai gan pašvaldības var skart visas valsts CA plānā minētās katastrofas.

Nav rīkotas sabiedriskās apspriešanas un nav notikusi sabiedrības informēšana par risku novērtēšanas procesu un rezultātiem – tas apdraud sabiedrības spēju sagatavoties un piedalīties katastrofu pārvaldīšanā, kā arī kopumā mazina sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm.

Valsts materiālajām rezervēm jau ilgstoši nav finansējuma. Bez vajadzīgās vērības ir atstāta valsts materiālo rezervju veidošana. Vismaz pēdējo četru gadu laikā budžeta finansējums valsts materiālo rezervju veidošanai nav piešķirts, lai gan šajā periodā ik gadu prasīti 6-8 milj. eiro. Valsts kontroles ieskatā valsts materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajam finansējumam būtu jābūt CA bāzes finansējumā un tas nebūtu jāpieprasa kā papildu finansējums prioritāro pasākumu pieteikumu kārtībā.

Revīzijā revidējamām vienībām IeM un VUGD ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025.gada 31.decembris.

Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.

Papildu informācija

  • 2016.gada 1.oktobrī Latvijā stājās spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums. Tā mērķis – noteikt CA sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai tās draudu gadījumā.
  • Latvijā katastrofas ar visaugstāko varbūtību un apdraudējuma iespējamo seku līmeni ir epidēmijas, vējuzplūdi, sadales elektrotīklu bojājumi, vētras un krasas vēja brāzmas, ugunsgrēki ēkās un būvēs, epizootijas, pali un plūdi, karstums, apledojums, stiprs sals, lietusgāzes un ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, viesuļi, sausums.
  • Revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika u.c.

Informāciju sagatavoja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļa

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu