Lai gan augumā nelieli, Velsas korgiji ir garā diži — Elizabetes II iemīļotā suņu šķirne ir uzticami četrkājainie (un īskājainie!) draugi, kuri gatavi saganīt ne tikai aitu ganāmpulku Skotijas kalnienē, bet arī bērnus rotaļu laukumā
Kas notiks ar Sendiju (Sandy) un Muiku (Muick)? Korgiju un dorgiju — takša un Velsas korgija pembroka jaukteni —, ko Lielbritānijas karaliene saņēma dāvanā no dēla pandēmijas virsotnē. Iespējams, jautājums par Elizabetes II suņu tālāko likteni daudzus interesēja tikpat ļoti, kā tas, kāds būs jaunā karaļa izvēlētais valdnieka vārds. Lai visiem sirds ir mierīga — suņus apgādībā ņems no karaliskajiem pienākumiem atvaļinātais princis Endrū. Tas pats, kurš mātei tos uzdāvināja. Pārāk tālu no ierastajām pastaigu vietām Apvienotās Karalistes sirdī gan viņiem nebūs jādodas, princis mīt rezidencē Vindzorā, kurā turpmāk dzīvos arī karalienes korgiji.
Lieli suņi, kas iesprostoti mazā ķermenī — par šķirni saka divgadīgā korgija Kosmosa saimniece Renāte Millere. «Es visu mūžu esmu dzīvojusi ar dzīvniekiem, mans vīrs arī, tāpēc, kad ievācāmies kopējā dzīvoklī, bija skaidrs, ka gribam arī ģimenes mīluli,» viņa stāsta. Korgijā apvienotas vairākas raksturiezīmes, kuras abiem bija svarīgas, — gan liela suņa gars un jauda, gan diezgan neliels augums, kas padara vienkāršāku sadzīvošanu dzīvoklī ar šīs šķirnes pārstāvi. «Mēs visi trīs varam apsēsties dīvānā,» pasmaida Renāte. «Man arī ļoti patika viņa izskats. Ejot ārā, mums cilvēki bieži saka, ka viņš izskatās pēc mazas lapsiņas.»
Iespēja paganīt
Tomēr Kosmoss pēc rakstura nav gluži tipisks korgijs — ierasti šie suņi darīs visu, lai izpelnītos saimnieka uzmanību un pavadītu laiku kopā, turpretī Milleru mīlulis drīzāk esot ar kaķa raksturu, saka saimniece. Nāks mīļoties tikai tad, kad pašam to gribas vai kaut ko no saimniekiem vajag.
Taču savējos viņš pazīst pa gabalu un vienmēr priecīgs sagaidīs gan radus, gan ģimenes draugus. «Man ir maza māsa, ar kuru viņam ļoti patīk spēlēties, griezties uz riņķi un pigorus rādīt. No svešiem bērniem gan viņam ir nedaudz bail. Turklāt, tā kā korgiji ir ganu suņi, tikko bērni sāk skraidīt apkārt, viņam ir instinkts viņus pieskatīt — skriet pakaļ un riet virsū. Loģiski, ka bērni mēdz sabīties.» Pirms dažiem mēnešiem Milleri sagaidījuši arī ģimenes pieaugumu, un pret bērniņu Kosmoss izturoties piesardzīgi, bet ar interesi. «Kā ģimenes suns korgijs ir ļoti, ļoti labs — sociāls, viņam patīk cilvēki. It īpaši savējie. Mēs ar vīru nezinām, kā, bet Kosmoss jau pa gabalu zina, ja pretī nāk kāds no mūsējiem.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.