«Krastā atrodam ļoti daudz mirušu delfīnu. Ir tādi, kas gājuši bojā, nokļūstot apšaudē vai uzduroties mīnai, par ko liecina apdegumi un brūces uz ķermeņiem,» stāsta bioloģijas doktors Ivans Rusevs. Foto no privātā arhīva
Krievijas iebrukums Ukrainā ir ne tikai cilvēciska, bet arī ekoloģiska katastrofa, kas apdraud Melnās jūras delfīnu populāciju, iznīcina retu sugu dzīvotnes un darbu, ko zinātnieki ieguldījuši to aizsardzībā, stāsta bioloģijas doktors Ivans Rusevs pa tālruni no Odesas apgabala nacionālā parka Tuzovskas limāni. Parks stiepjas 44 kilometrus gar jūras piekrasti un šobrīd ir vienīgā aizsargājamā dabas teritorija Melnās un Azovas jūras krastos, kas palikusi Ukrainas bruņoto spēku kontrolē šajā valsts daļā. Līdz ar to parks ir vienīgā vieta, kur tiek veikta kaut kāda Krievijas nodarīto postījumu uzskaite, viņš stāsta.
«Krastā atrodam ļoti daudz mirušu delfīnu. Ir tādi, kas gājuši bojā, nokļūstot apšaudē vai uzduroties mīnai, par ko liecina apdegumi un brūces uz ķermeņiem. Bet daudzi tiek izskaloti bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm,» stāsta pētnieks. «Tas ir neparasti. Zināms, ka šie dzīvnieki ir ļoti jutīgi pret spēcīgiem zemūdens saviļņojumiem un trokšņiem, kādi rodas sprādzienu rezultātā, kā arī tiem, ko rada kuģu sonāri. Tie traumē dzīvnieka iekšējo ausi. Delfīns zem ūdens pārsvarā orientējas ar ultraskaņas palīdzību, tāpēc šie trokšņi faktiski padara viņu aklu un nespējīgu noķert zivis. Bet akls delfīns ir beigts delfīns.»
